Odu Kaupre

Netālu no manis autobusā uz šaurā sēdekļa sēdēja divas 1.klasnieces. Viena teica, ka viņa šovakar dosies pie drauga. Otra vaicāja, vai drīkst doties līdzi. Pirmā atbildēja, ka jā, tikai jāpajautā mammai, cik ilgi drīkst palikt. Zvans mammai.
- Mammu - vai mēs, es, drīkstu pie Alda palikt pa nakti? Mammu, cik es drīkstu prasīt tētim naudu?
Tālāk saruna atkal jau norisinās abu meitenīšu starpā.
- Cik tev atļāva prasīt?
- 20.
- Es arī palūgšu sev naudiņas.
Zvans mammai #2.
- Mammu, es šovakar braukšu pie sava dra.. , oj, draudzenes drauga, tur būs tusiņš, un man vajag naudu.
Saruna turpinās starp meitenēm.
- Nu - cik?
- 100. Ansis arī varētu atnākt. Piezvanīšu viņam.
Zvans Ansim.
- Ansī, gribi šovakar uz tusiņu? Jā?! Nu tad brauc tur, kur pagājušonedēļ. Cik tu ņemsi naudu līdzi? Aha, aha.
Zvans pārtraukts. Saruna atkal norisinās tikai starp meitenēm.
- Nu - cik viņš ņems?
- 200
- Ōō - tik daudz?
- Jā - viņš teica, ka viņam ļauj ņemt, cik grib.
... Mana pietura.

Labi jau ka tā var atļauties. Bet vai tā ir labi? Kaut gan es nezinu kontekstu. varbūt vecāki bērneļiem izdomājuši spēli ar neīstu naudu, vai arī santīmos visu skaita... Vai varbūt jēnās vai vēl sazin kādā valūtā?

+ Autobusā-skricelējumi:

Ādams un Ieva pameta paradīzi, jo tur beidzās nafta.

Ieskicē kontūras, gatavs. Mēbeļu radīšanas metodika no FRONT. Src te, video te.

Lai arī šodien sarunāts braukt uz Valmieru, šobrīd drīzāk gribētos palikt, paķēpāties ar Corel Painter, Padzīt uz priekšu jauno CMS, palasīt par 1. pasaules karu, paskatīties dažu labu anatomijas grāmatu, sameklēt vēl kaut ko par Ashley Wood. Ashley Wood zīmē uz MAC. Bet to visu var darīt arī pa ceļam un Valmierā. Sen tur nav būts, pat neatceros kā tur izskatās.

Runājot par aksesuāriem: šitāds verķis derētu.

Atcerējos par America's Army. Reiz nopumpēju, lai paspēlētos. Aizmirsu, jo nebija laika spēlēt. Labs līdzeklis, lai apgūtu arsenālu, šķiet.

1. Palūdzu ab Wacom Graphire, lai izmēģinātu, kā ir. Ir baigi labi! Tagad esmu 100% pārliecināts, ka iegādāšos pats savu Wacom. (Iespējams, ka 3. punkts šo domu varētu uz kādu laiku iesaldēt)

2. Man beidzot ir lauki! Šogad daudz domāts par lauķiem alkaholiķiem, kas neapzinoties sava īpašuma vērtību to nopārdod ļaunajiem pilsētniekiem par smieklu naudu. Nebiju domājis, ka iejutīšos urbānā nejauceņa lomā tik ātri. Vasara paies remontējot jumta istabu, kur atradīsies mans tehnokrātiskais ūķis. Taps roboti, raķetes, mākslīgie pavadoņi...

3. Ir arī plāns kā laika gaitā tikt pie regulāriem ienākumiem nedarot neko. Ir tikai uz kādu laiku jānodrošinās ar aizsargbruņām pret vēlmītēm, kas varētu traucēt regulāro ienākumu, kas vēl šobrīd saistīti ar noteikta tilpuma sviedru izliešanu, iekrāšanu. (Es nezinu vai 1. punkts skaitās)

Zvans pie durvīm, pienāku, atveru - halloween knēveļi. Vispār šodien ir kaut kāds halloween? Atrūcu, lai pagaida. Tika pie āboliem. Nevajadzēja vispār neko dot.

Ar zīmēšanu ir tā, ka tā nevar apnikt, ja nu vienīgi tā var sev pateikt, jo gribas nedaudz atpūsties. bet nogurums vai slinkums nav tas pats, kas apnikums. Jo vairāk zīmē, jo dažādākas lietas gribas uzzīmēt. Dažādākus cilvēkus, vidi (kas man tikusi diezgan maz). Pie tam viss neapstājas pie vizuālās virspuses. Cilvēka āriene liecina par cilvēka iekšējo pasauli. Ir iespējams novērtēt cilvēku pēc sejas. Pat maskas liek manīt to, ka tās ir tikai maskas.

Sākās viss ar to, ka tiek nogulēts līdz 11:30. Nē - ar to, ka vakar vakarā saēdos kartupeļu pankūkas, un sajutos šausmīgi netīrs! Izvēlos no gultas, uztaisīju brokastis, paēdu, pavadīju dažu labu, un atskārtu, ka darāmā ir nenormāli daudz! 12:30 - Sāku darīt. Darās kā ar pie strāvas pieslēgtiem vadiem - visu laiku drebu un griežu zobus. Skrienu uz tikšanos 16:00. Kāpjot mikroautobusā, pret durvju stenderi sasitu pieri. Cilvēks neierodas, sazvanīt viņu arī nav iespējams, jo, redzi, mobīlais šamam jau kādu laiku nokāries, un kaut kādā ziņā tas pavisam noteikti ir labi. Tālāk devos uz štābiņu, līdzi nesdams tumbas, tās nogādāju objektā bez starpgadījumiem. Te viens otrs visu piedrupinājis, atstājis nemazgātus traukus utt., bet, nu - jāsamierinās, vismaz līdz iespējai nolasīt lekciju. Ķēros pie darbiem. Un tagad?! Tagad es secinu, ka CMS, par kuru biju tik labās domās, nemaz nav tik labs! Rezultātā izdarīts secinājums, ka jāatgriežas pie pirms diviem mēnešiem atmestās domas taisīt jaunu, vienkāršu, elastīgu CMS paša rokām. Bet rezultātā ap sirdi kaut kā vieglāk palika. Sava lieta tomēr ir SAVA LIETA. Kārtējā mācība.

Vakarnakt esot bijis pilnmēness. Un šodien es neticēju savām acīm, jo mēness izskatījās izgaismots no citas puses nekā tam vajadzētu būt. Saule bija aiz apvāršņa, bet mēness rādīja, ka krietni virs! 8 minūšu laikā zemeslode ir spējīga apgriezties par 60 grādiem? Aizdomājos par to, ka varētu būt tā, ka mūsdienu zinātne pilsoņiem galvā bāž varen blīvu vati!!! Patisībā zeme nav apaļa, bet plakana! Apejot vienreiz apkārt zemeslodei, nokļūstam citā dimensijā!

Šodien daudz dažādi zīmējumi, viens no smukākajiem uzdāvināts, tramvajā tapināts 365. Braucu vienā vagonā ar bariņu čiksu kā arī vienu džeku, kurš bija brālis vienai no babuļiem. Viņš visu laiku runāja par to kā grib pisties. Viņš teica ģevčonkām, ka kad izkāps ārā, viņas visas izpisīs. Vēl viņš mēģināja pierunāt sev vistuvāk sēdošo meiteni pamēģināt grupņiku! Džeks tā neko... Vismaz zin un saka ko grib, daudz nedomājot! :) Kaut kādā mērā tomēr apbrīnoju cilvēkus ar pazeminātu smalkjūtības līmeni asinīs...

Un rīt no rīta es gleznošu! Smukas Seksīgas meitenes čiksas! Daudz!

Kas jādara, lai būt par modeli akadēmijā visiem šķistu nenormāli stilīgi? Un lai uz turieni nāktu pozēt līdz ārprātam seksīgas meitenes, kas izgorītos nenormāli piedauzīgās pozās, kad vien viņām to palūgtu?

Klaidoņi mēdz būt stilīgi! Vai klaidoni drīkst saukt par bomzi? Klaidonis nav gluži tas pats, kas bomzis. Klaidonis var būt arī cilvēks, kurš atteicies no civilizācijas labumiem un klaiņo. Bomzis ir vulgārākā klaidoņa forma - klaidonis ar noslieci uz pārmērīgu alkohola lietošanu, pašdegradāciju, utt...

Droši vien tie, kuri man ielās iepatīkas ir klaidoņi nevis bomži. Katram no viņiem sejā rakstīts kaut kāds stāsts. Bomžiem tas parasti sākas ar kaut ko līdzīgu "Aj, maķ tvaju, kā gribējās aliņu, bļe.."

Man patīk dubsteps! Nenormāli foršs!
Mācīšos darboties ar sietspiedi. Gribas vēl uzzināt, kas ofsetdruka ir par zvēru. Domāju iefīrēties kādā tipogrāfijā uz pāris mēnešiem.
Līdz Wacom Intuos 6x8 vairs nav tālu... Pēc tam man kādu laiku NEKO vairs nevajadzēs. Ja nu vienīgi bišķiņ RAM bonusā. Un cietni ar 200 GB brīvas vietas, mazliet naudas izdrukām...

Tas laikam ir kaut kāds astronomiskais nogurums, kas man šorīt aizbāza ausis, neļaudams dzirdēt modinātāju. Šodien plāni, kā parasti, lieli - sākšu ar praktisku mācīšanos rakstīt scenāriju. Pēc tam kārtības ieviešana saimniecībā, kas pēdējās nedēļas laikā pamanījusies kļūt par pilnīgu bardaku, un tad vēl šādas tādas lietas, kuras nepaspēju izdarīt līdz galam vakar. Un arī pēc tam ir plāni! Pēc tam ir jādara lietas, kuras līdz galam nepaspēju izdarīt pagājušonedēļ! Un tad vēl lietas iz izgājušā mēneša!

Vakardien Jāņa Rozes grāmatnīcā uz K. Barona ielas uzskrēju virsū milzu grāmatai par ornamentiem - tajā vietā, kur pirms mēneša vēl stāvēja milzu grāmata par mūsdienu arhitektūru. Aci no grāmatas neatraudams nodīdījos pie tās kādu pusstundu. Masīvi!

Būs vien jādabon Adobe Acrobat Reader PRO, jo vakar mēģinot pārkonvertēt PDFu uz Wordu, izrakos veselai kaudzei ar dažādiem konvertoriem, no kuriem tās versijas, kuras bija par brīvu, atbalstīja PDFā iestrādāto teksta aizsardzības funkciju. Vai tas nav stulbi datnē ielikt mainīgo ProtectText = true, ja zināms, ka slinkāks cilvēks kādā citā PDFiskā programmā pavisam vienkārši neuzrakstīts vienu if? Ja arī ne slinks, tad normāls cilvēks neuzrakstīs. Neies, taču, bojāt normāliem cilvēkiem dzīvi...

Šodien pamodos par vēlu. Plāns ar maršruta maiņu ikrīta skrējienam, kā arī pašu skrējienu un skaidrāku galvu nekā izgājušās trīs, četras dienas, izgāzās. Bet ir arī tāda diena kā rītdiena...

Būtu labāk domājuši par to, ko jums patīk darīt! Lieciet, taču, tai kultūrai mieru! Lai aug pati! Vislabākais veids, kā to pilnveidot ir pašiem tapt par labākiem sava "kultūras dzīvi pilnveidojošā" darba darītājiem. Augs cilvēciņš, augs kultūriņa!

Dažreiz aizdomājos par... Priekš kam vajadzīgas galerijas, ja ir internets? It īpaši tad, ja ir jālūdzas, lai tiktu izstādīties kādā galerijā. Apskati darbu netā, piezvani autoram, sarunā tikšanos, apskati orģinālu, darīts! Te laikam vērts aizdomāties par galeriju jēgu vispār. Kam tās galerijas vispār domātas? Izklaide? Veikals? Nē - nu - ir jau forši šad tad pastaigāt, paskatīties. Ir savādāk, sajūties gudrāks, inteliģentāks, utt., utt. Var jau arī būt ka lielie pircēji, meganaudasmaisi, atsevišķi kadri, ir no tiem, kas ieņēmuši galvā, ka internets ir "viena liela miskaste", un tur nelien, nepēta, nemeklē - iet tikai uz galerijām.

Tad vēl vakar parunājos ar dažu labu par arhitektūru - pavīdēja doma, ka pēc gadiem arī lielveikali un veikali varētu nebūt vajadzīgi, jo ir internetveikali.

Viss redzamais pārtop neredzamā - redzamā tikai tiem, kas zin internetu... Globālā garīgā sfēra, uz kuru drīz pārcelsies visi. Aizies pie dieviem. 7 debesis. Hāh.

Iegaumē: pirms renderē kaut ko palielāku, saņemies, un paskaties vai iekš Render Settings viss ir kārtībā. Vai arī, iespējams, apzināti vēlies zaudēt četras stundas atgūstot miegu...

Grīnvejs ir traks. Man šķiet, ka ar savām filmām viņš kādam atriebjas.

Pietrūkst ievērojams skaits stundu domās par zīmēšanu, komiksiem, pašattīstību. Nepieciešama kaut kā šausmīgi sarežģīta uztaisīšana tikai un vienīgi sev! Un man šķiet, ka tas būs mega portfolio zem rijnieks.lv. Domāju, ka tas būs megaFlash, neskatoties uz to, ka jūtu izteiktas simpātijas pret tiem W3C standartiem. Kaut gan - apnīk. Turklāt iekš Mozilla - the best browser - pamatīgi saskriptots Flash darbojas kā 10 gadus nelietota kanalizācija. Nobīdes, gļuki - kā piemēram nenoteiktas izcelsmes bildes neparādīšanās defekts, lietojot LoadMovie. attēls parādās tikai tad, kad esi pakustinājis peli pēc bildes pilnīgas ielādēšanās. Vēl arvien meklēju veidu, kā šo preteklību (vārda vistiešākajā nozīmē) novērst. Tad vēl nesaprotamas MovieClip nobīdes pa y asi, kad tiem tiek piesaistītas onRelease, onRollOver utt. iespējas.

Viens projekts jau ir ievilcies. Ievilksies vēl mazliet... Priecē fakts, ka drīz atkal tikšu pie ilgi kārotās kabatas naudas.

Vajag biežāk uz sevi skatīties no mēness.

Biežāk vajag atbrīvot galvu no domām PAVISAM!

Būs jāsāk veidot automātisko dekoratīvo elementu un sazīmēto figūru + priekšmetu + vides vizuo-bāze. Nav jau tā, ka tas būtu jāsāk no 0, bet mazliet lielāka skaidrība savā vizuālo elementu datu bāzē būtu jāievieš... Kaut kādai kārtībai taču jābūt! Turklāt, brīžos, kad apkārt nav interesantu tipāžu, vides, priekšmetu vai bildes ar tiem, gribas vienkārši pavilkt līniju. Lai lietas neietu zudumā, tās jāglabā atsevišķi, jāveido dažādas kombinācijas, kad vajag, uznāk, savādāk nevar. Dažreiz sanāk tik elegants elements, bet tad tam tiek piekombinēts kaut kas reāls vai otrādi, un kompsummā sanāk kaut kāds draņķis. Nav jau tā, ka izgriezt nevarētu, bet tas, redz, nav tas... Automatizēšanā ir šarms.

Ideāla diena. Izrādās, ka zem Līgatnes re(h)abilitācijas centra atrodas bunkurs ar platību 2km²! Biju tur šodien. Apkārt arī lieliska daba, kas atkal pierādīja, ka ir vislabākā, ja iet runa par veselā saprāta atgūšanu.

Šodienas frāze: "Nav komunikācijas, nav vadības. Nav vadības, nav uzvaras!" (1. lozungs bunkurā).

Un par vakardienu runājot... Kad valdes loceklis var uz ielas acīs skatoties pavaicāt: "Kādēļ nekas nenotiek?" - man trūkst vārdu... UN NEKAS AR ŠĀDU ATTIEKSMI ARĪ NENOTIKS!

Vai tikai es neesmu jaunākajā "Cosmopolitan" pa veselu lapu?

Tam visam klāt nāk smiekli... Ļauni smiekli...

Pats brīnos, kāds man šodien riebums iekšās. Jāstrādā, bet kas ar šitāda riebuma piedevu no tā visa sanāks... Vai tikai nebūs prātīgi aizkājot līdz tuvējam mežām un elektrosadales līnijai? Vai varbūt līdz Daugavai? Laikam jākoncentrējas vien būs. Šodien viss jāizdara, lai rīt var, ne nieka nestresojot, kratīties uz bunkuru...