Odu Kaupre - 11. Jūnijs 2009

Aizejiet jel uz Ievas Saulītes personālizstādi "Mūžīgā mīlestība" galerijā "Tasty" Martas ielā 1.

Šodien vēl pabiju Rīgas Mākslas telpā, kur iekārto LMA diplomdarbu izstādi "Krāsa. Forma. Līnija". Izskatās ļoti labi un aicinu aiziet arī uz šo izstādi, kas draud kļūt par ikgadēju pasākumu - tas tikai un vienīgi sildītu manu sirdi. Īstenībā jāsit pa plecu Ivaram Heinrihsonam, kas ieviesis pāris jaunas lietas - studentus mākslas zinātniekus kā recenzentus katram bakalaura un maģistra grāda pretendentam + strādā pie tā, lai šāda diplomdarbu izstāde notiktu katru gadu. Atklāšana 12. jūnijā plkst. 16:00.

Izrādās, ka objekts, kas novietots iepretīm zinātņu akadēmijas ēkai ir keramikas nodaļu nupat beigušas meitenes bakalaura darbs. Pirmo reizi ieraudzīju, domāju studija "Vilks" vai LTV kaut ko sadomājuši...

Pavirši lasot TVnet, manu uzmanību pēkšņi saasināja šis:
Gunta Veismane, Valsts kancelejas direktore: "Šajā situācijā, dižķibeles situācijā, es domāju, mēs gan varētu pieņemt atbildīgus lēmumus, vai nu drastiski samazinot šīs padomes, vai atstājot atbildību iestāžu vadītājiem."

Šodien pabiju ļoti lepnās biroja telpās un iedomājos sevi tajās strādājam. Lai arī smukas telpas, arī kolektīvs ļoti sakarīgs un pievilcīgs, iedomājoties par to, ka katru dienu man būtu jāpavada tur, neraisīja patīkamas vibrācijas sirds apvidū. Freelance - tā tomēr ir lieta. Bet redzēs. Iespējams man pat ir nepieciešams stingrāks režīms uz kādu laiku. Vispār jau uz to mākslu jāspiež. Rādās gan, ka šeit uz vietas ar labu mākslu var tikai labi zīmēties ne nopelnīt. Tā kā jāšansē uz ārzemēm vien būs...

Izlasīju Tolstoja "Augšāmcelšanos". Jāsaka, ka tik ļoti ar ideāliem pārblīvēta grāmata man pa rokai gadījās īstajā laikā. Pavisam nejauši to pamanīju grāmatu plauktā un es īsti nesaprotu, kā tā tur nokļuva. Tā tas vienkārši ir, ka tās lietas, kas patiešām ir nepieciešamas, parasti uzrodas it kā no nekurienes. Tā ir ar idejām, cilvēkiem, naudu, atziņām un, protams, lasāmvielu. Tādas lietas. Līdz 17. jūnijam biju domājis pastiprināti mācīties fiziku, bet tas man vēl arvien neizdodas. Viens liels solis fizikas apguves virzienā ir tas, ka grāmata ir izlasīta, bet iespējams traucēklis varētu būt tas, ka šodien, atkal jau pavisam nejauši, grāmatplauktā pamanīju vēl kaut ko. Edgara Pengborna "Triumfa kopu" + "Deiviju". Zinātniskā fantastika. Kaut kas saistībā ar pasauli pēc kodolkara. Labi. Izlasītais liks ievirzīt darbību pareizākās sliedēs. Rīt patīkami saplānota diena.