vienkāršība

Ja meklēju dialogu,
tad nodibinās acu kontakti un sākas patikšanas, pašai par izbrīnu. Varbūt pat izdodas šo to prezentēt. Bet, tikai līdz brīdim, kad atkal izrādu, ka visas manas dzīves uztveres pamatā ir milzu pesimisms un būtībā esmu savrups cilvēks.
Šovakar, sēžot kādā koncertā, klusām birdināju asaras, vienubrīd likās, ka būs jāatvainojas un jāiet iekrampēties tualetē, bet savācos. Jutu tikai, ka nevaru izturēt daudz biedrošanos, prasīgumu, citu un savas dīvainības vienkop, egoistiski gribas laiku vienīgi sev- pa tumsu iet projām, raust kaudzē papīrus un rakstīt kārtējoreiz līdz pirkstu sūrstēšanai...