- 6/26/08 09:15 am
Tā kā līdz pusnaktij vēl laiciņš pietiekami (varēja būt kādi ~21:00) tad gājām meklēt, kur var dabūt alu. Izejam cauri superdrošības pārbaudei (kamōn, ejam pie tās čiksas, hehe), šaujam pa kreisi, kaut ko runājam un ejam tik uz priekšu, līdz es saviem ceļabiedriem atgādināju par fundamentālu patiesību, kas attiecas uz visiem mūzikas festivāliem - ja tev pretī neviens nenāk ar alu, tad tur kur tu ej, alus nav. Viņi man abi piekrita, mēs griezāmies riņķī un devāmies pretējā virzienā. Pēc brītiņa jau redzējām 3 čalīšus ar aliņu un vairs nebija šaubu, ka ejam pareizajā virzienā. Pie ieejas alus teltī ievērojām 2 sargus un piefiksējām, ka viņi visiem pārbauda dokumentus. Kaut kāds lol, nez viņi ZZ-Topiskajam čalim ar pārbaudītu? Testam ar Jurko nācās doties pakaļ dokumentiem (man bija līdzi maks ar vadītāja apliecību), bet es tikmēr izdomāju notiesāt Viking Kebab. Labāks jau par tiem sūdiem, kas ir Latvijā, jau bija, bet līdz turku kebabiem Vācijā, šim vēl tāls ceļš ejams (jo Zviedrija ir patālu no Vācijas, dooooh).
Labi, tātad esam dabūjuši alu (kas maksā faking 3.50Ls par 0.4L), kas vismaz ir garšīgs, sēžam pie galdiņa ar divām čiksām un vienu manāmi aplējušos zviedru, kurš pēc brīža uzsāk ar mums sarunu. Sarunas rezumē varētu būt sekojošs - Tests tiek nosaukts par zviedru (jo viņam esot zviedru krekls), Jurko par turku (vispār sejas kontūras nedaudz turku atgādina) un es par angli (kas ir vienkārši smieklīgi, jo man ar nevienu angli nekā kopīga nav (ja nu vienīgi lieliska angļu valoda hahaha)). Zviedram alkohols nav gājis labumā un viņam kādas piecas reizes vajag stāstīt, ka mēs esam no Latvijas nevis Igaunijas (ar kuru atpazīšanu viņam ir nopietnas problēmas). Starp tādām pērliskām frāzēm kā "You know milf? I like milf" un "Woof woof woof" (šeit viņš aprakstīja savu sajūsmu pret dažām meitenēm) viņš pagūst arī mūs iepazīstināt ar divām blakus sēdošām meitenēm, no kurām viena izrādās ir nākusi no Maskavas, bet otra - zviedriete, nezin kāpēc izdomā, ka viņa tagad no savas krievu draudzenes iemācīsies kaut kādus teikumus krieviski un pēc tam tos pateiks mums ("mena sowut sanne" un "u mena tvaccet otin let"), par ko mēs esam vienkārši superstāvā sajūsmā un nevaram vien sagaidīt, kad mums vēl kaut kas tiks pateikts krieviski ar spēcīgu zviedru akcentu. Mūsu atvadīšanās no šiem lieliskajiem sarunu biedriem notiek negaidīti, jo vienā brīdī izdzirdam tālumā Serj Tankian balsi (kuru mēs arī plānojām apskatīt) - es fiksi izskrienu ārā, savācu aliņus pār žogu (es laikam nepastāstīju, ka aliņu ārā nedrīkstēja nest) pagaidu, kad atskries Jurko ar Testu un tad mēs bizojam uz pārsimts metrus tālāko skatuvi (par kuru mums nebija ne jausmas, jo ierodoties redzējām tikai vienu skatuvi uz kuras spēlēja superīgā grupa Simple Plan, no kuras man nedaudz nāk vēmiens).
Ahh, Serjs. Es jau jums neesmu stāstījis, ka mana mīļākā grupa ir System of a down. Nu varbūt esmu, nav svarīgi. Mīļākā grupa man viņa ir tikai viena vienīga iemesla dēļ - viņu pirmā albuma. Tas ir labākais albums, ko es esmu jebkad dzirdējis un man ir diezgan spēcīga pārliecība, ka tas ir labākais albums, kādu es jebkad dzirdēšu. Man ļoti patīk viņa balss un tas kā viņš to māk mainīt no pavisam augstas uz pavisam zemu. Sistēma tā kā pašķīrās un viņš sataisīja savu soloprojektu un tagad braukā pa pasauli ar to. Dziesmas ir ok, bet nav nekas ūberforšs, bet tik un tā - redzēt viņu dzīvajā uz skatuves baltā frakā un ar baltu cilindru, redzot kā viņš dzied... ahh, es jau te kļūstu sentimentāls kā tāda maza meitene. Populārākā dziesma no tā viņa pēdējā albuma "Lie, lie, lie" tiek iesākta ar interesantiem vārdiem "How many of you have seen Borat?". Pēc daudzām paceltām rokām seko "How many of you have seen the play "Romeo and Juliet"? Well, you know what happens when you put them all together? They FUCK each other." Heh. Nu vispār jau šī dziesma bija riktīgi forša un otra dziesma no viņa albuma, kas man arī patīk "The Unthinking Majority" arī izklausījās labi. Ak, un tā viņa balss...
Serj beidzas, mēs pamīžam, Jurko pamīž vēlreiz (lai ātrāk viņam gribētos mīzt, viņš palēkā, kas, kā mēs visi labi zinām, paātrina vēlmi mīzt. Lai urīns ātrāk notecētu līdz urīnpūslim mēs viņam palīdzam spiežot viņu uz leju, kad viņš ir palecies, kas kā mēs visi vēl labāk zinām, vēl papildus paātrina vēlmi mīzt) un mēs dodamies atpakaļ pie skatuves ieņemt vietas. Jurko sēž uz čipšu pakas, es uz kaut kāda maisiņa, tests pēc brīža atrod kaut kādu plēvjveidīgu brīnumu. Uz zemes īsti sēdēt negribas, jo ir baisākie putekļi. Laiks iet uz priekšu, uz skatuves nāk cilvēki lēnām skaņoties (Morello spēlē ar cik? piecām ģitārām koncī? Kaut kā tā), daži aplējušies jau sāk kaut ko baurot, lai gan līdz koncim ir vēl kāda pusotra stunda. Pēc brīža jau mēs esam kājās, cilvēki sarodas aizvien vairāk un aizvien vairāk pidaru grib tikt priekšā. Smieklīgi, kad tie pidari, kas aizlien priekšā, pēc tam bīda savas nu jau izbiedētās un tuvu depresijai draudzenes prom no trakojošā pūļa. Blakus apstājas kaut kādi 3 aplējušies 40gadīgi kretīni. Vot bļeģ, kas tas ir es nahuj nesaprotu - čut ne katrā koncī man požizņi blakus atrodas kaut kāds aplējies 100 kilogramīgs pimpis, kas man apstājas blakām, žūpiski līgojas un uztriecas man ik pa brīdim virsū. Aaarrrggghhhh, faking ciest nevaru. Fonā uzrodas kaut kāds džeks, kam mūsu sarunas izklausās pēc vācu valodas - "Are you german?", viņš prasa. Nē, mēs esam no Latvijas, informējam. Tāpat viņš arī noskaidro, ka esam atbraukuši tikai uz reidžeru konci, par ko mums tiek daudz labu vārdu, rokasspiedienu, high five-u un citi bonusi. Atnāk (pareizāksakot atgrūstās) kaut kāds aplējies malacis netālu no mums, pastāv brīdi, tad pieliec galvu uz priekšā esošā pleca un aizmieg. Mēs vienkārši - LOL nu, AIZMIEG? Tūlīt koncis sāksies, apbrīnojami. Tas čalis pēc tam vēl nomaucās zemē un laikam aiztinās prom. Testam savukārt uzrodas jauns labākais draugs, kas mīlīgi novieto savas rokas viņam uz pleciem. Mēs ar Jurko ta rēcam, ta brīnamies - nevar saprast, kā Tests to gaili var izturēt. Beigās viņš ar veiklu kustību apsviežas riņķī un liekēdis paliek viens. Stāvam un gaidam - koncerts tūlīt sāksies. Jo tuvāk nāk uzstāšanās laiks, jo vairāk viss pūlis grūstās un kad uz skatuves fonā paceļas ierastā zvaigzne un skan sirēnas, es jau esmu piekusis no visu pidaru grūstīšanas. Nekad vēl neesmu atradies skatuvei tik tuvu.- 3 domasIespraud domu
- 7/3/08 05:01 pm
-
tu raksti sasodīti labi!
- Sper laukā
- 7/4/08 11:46 am
-
tencinu :)
daudzi man tā saka. Laikam būs vēl kādu reizi šis tas jāparaksta :) - Sper laukā
- 7/4/08 05:40 pm
-
apraksti gan!
- Sper laukā