Nekas par neko
Nekas par neko
- 6/25/08 08:41 am
Turpmāko laiku līdz vilcienam pavadām pastaigājot nedaudz pa Stokholmu, paskatoties kaut kādu futbola pasākumu, pasēžot, padzerot aliņus, runājoties par dzīvi un meitenēm un apstaigājot arī dažus veikalus (tur bija kaut kāda megaveikalmāja, kurā iegājām uzmest aci). Nonākot vilcienā, mēs konstatējam, ka tas ir ūbervilciens. Ar Latvijas superīgajiem vilcieniem tur pat nav ko salīdzināt. Mūsu pēdējās 3 vietas bija tādā kā atsevišķā nodalījumā vagona pašās beigās, kur bija vieta 8 cilvēkiem un somām. Sēdējām pie galda un viennozīmīgi nospriedām, ka tās ir VIP vietas, jo nu izskatījās tas viss diezgan elīti (vārds kas pielipa Jurko). Paspēlējām zoli, kurā man neveicās ar kārtīm un pokeru (kurā man vienmēr veicas), palasījām manis līdzpaņemtos žurnālus un pēc apmēram 2h kāpām no vilciena ārā, lai pārsēstos. Otrs vilciens bija nedaudz savādāks, taču mums vietas atkal bija pie galda. Šeit mēs laiku pavadījām lielākoties runājot par kurmjiem, kas noveda pie visādiem dīvainiem sarunu tematiem, piemēram, par kurmju radio "Hey, yo yo yo! Dis iz da sound from the underground. Mc Kurmis rockin' the house" un kurmju mutantu armiju, kā arī par to, vai tas ir viens ezers, ja starp diviem ezeriem, kas ir tuvu blakām, kurmis izrok tuneli. Ignorēsim šeit ezera definīciju, labi? Tātad, ja kurmis izrok tuneli, tas ir dabīgs tunelis? Ir. A, ja cilvēks rok ar lāpstu? Tad mākslīgs. A ja cilvēks rok ar rokām? Nu, ja viņš to apzināti dara, tad mākslīgs. Aha, tātad kaut kāds trakais, kas pēkšņi spontāni izdomājis rakt tuneli, veidos dabīgu tuneli, ja? Aha. Bet, ja viņš to dara ar lāpstu? Tad..... labi pietiks, atgriezīsimies pie stāsta.
Pēdējā pārsēšanās mums notika uz megastilīgu oldskūlīgu vilcieniņu, kas sastāvēja no viena vagona. Mašīnists bija vecs ZZ-Topīgs čalis, kas runāja tikai zviedriski, tāpēc, kad viņš skaidroja kaut ko Jurko, kas neko nesaprata, un mēģināja paralēli noplēst viņam biļeti, viņš paripināja zem vilciena 10 SEKu monētu uz kuru nedaudz šķībi noskatījās. Šajā vilcieniņā jau bija nedaudz jūtama pasākuma atmosfēra - kāds čalītis dzēra aliņu un viss vagoniņš sastāvēja tikai no jauniešiem. Blakus sēdošās čiksas ieinteresējās no kurienes mēs esam, informējām viņas un vēl vienam citam čalītim (tam ar aliņu) pastāstījām, ka esam atbraukuši redzēt tikai Rage against the machine, uz ko viņš kaut ko uzmundrinošu pateica un sadzēra ar mums (mēs jau aliņus bijām attaisījuši).
Brauciens ilga labi ja 10 minūtes un pēc brīža jau bijām pasākuma norises vietā. Pirms gājām iekšā piesēdām zālītē un izdzērām atlikušos aliņus un novērojām pasākuma apmeklētājus. Mums blakus sēdēja neliels bariņš, no kuriem jau gandrīz visi bija pielējušies un tad nu veidoja visādus brīnumus. Divi izdomāja cīkstēties, kas izskatījās diezgan smieklīgi, jo viens no viņiem vēl papildus pīpēja un lika diezgan lielu mīksto uz to, ko tas otrs mēģina izveidot, viens gāja piesieties garāmejošām meitenēm viņas visas saucot par skaistām (šo čali netraucēja fakts, ka meitenēm dažreiz blakām mēdza būt viņu draugi), vēl kaut kādi dzērāji planēja riņķī ar Kanādas karogu, jo viņi acīmredzami uzskatīja par baigo joku tēlot, ka viņi ir atbraukuši no Kanādas. Pārējie pirms ieejas meta savas izdzertās pudeles/bundžas uz zemes, kas man vienkārši besīja, jo miskaste bija faking METRU tālāk. Lai arī cik debīliski es neesmu piedzēries, tādu huiņu es nekad neesmu taisījis. Ja ir viena lieta, kas man nedaudz besī visos festivālos, tad tā ir tā miskaste, ko visi taisa. Vispār jau - esmu pie tā pieradis, pašu pirmo reizi tik bija tāds izbrīns.
Dabeiguši aliņus, vilku laukā savu izprintēto dārgāko .pdf failu mūžā un devāmies iekšā. Mums ap rokām aplika zaļu štruntu, bet redzēdams daudziem citiem tādu, nesapratu, kā viņi atšķir, kuri no tiem ir vienas dienas biļetes (vēlāk izrādījās, ka uz mūsu štrunta ir rakstīts "ceturtdiena" zviedriski). Pie reizes apjautājos meitenei, kad gaidāma reidžeru uzstāšanās, kas informēja, ka tā ir paredzēta tieši pusnaktī. Tas der. Bijām izfunktierējuši plančiku beidzot likt lietā Testa telti (kas citādi būtu bijusi lieka nasta viņam, nekur nebūtu noderējusi un vēl būtu izmaksājusi 10ls dēļ Ryanair (ar kuru Jums nevajag lidot) prikola) - uzcēlām telti vistuvāk pasākumam, salikām tur visas mantas iekšā un papildus drošībai pielietojām ģeniālu viltību - to sūdu, ko liek teltij pāri nolikām otrādāk - ar izeju uz otru pusi. Kāds grib nākt mūsu teltī kaut ko nospert - iet pie ieejas, lien iekšā - POW, nav ieejas. Čalis nospriež, ka acīmredzot ir pa daudz sadzēries un iet prom. Mehehehehe. Viltība 2k8. Ceļot telti mums garām noiet vairāki cilvēki, no kuriem daži apvaicājas, vai mēs neesam atbraukuši par vēlu. Uzzinot, ka mēs esam "Just in time", jo esam šeit "just to hear Rage against the machine", viņi mūs apsveic un paspiež roku.
Situācija vairs neizskatījās bēdīga.
Turpinājums sekos...
-
0 domasIespraud domu