Nekas par neko

2/2/13 01:18 pm
Turpināsim ar apmeklēto kultūras pasākumu atskatu un apskatu.

Baha festivāla Rīgā ietvaros uzstājās Beļģijas aitas zarnu stīgu baroka orķestris Anima Eterna. Iešana uz šito pasākumu bija nedaudz risky, jo nezināju neko par minēto orķestrīti, bet kā mana nojauta jau pirms tam teica - Bahs nepievils un koncerts bija foršs. Kā šajā jomā zinošāka persona teica - skaņa bija pilnīgi citāda nekā modernajām vijolēm, jo šis orķestris stays true to the oldschool ways un stīgas ir taisītas no aitu zarnām or something.

Pamodies Ziemassvētkos II. Jau daudzus gadus no sirds ienīstu lielāko daļu Ziemassvētku dziesmu, tāpēc labi, ka biju aizgājis uz šo koncertu, jo tur Ziemassvētku dziesmas bija stilīgi aranžētas, baznīcas akustika radīja papildu efektu un kopumā bija ļoti patīkami (nekad mūžā nebūtu iedomājies, ka es kaut ko tādu varētu teikt par zsv koncertu).

FRAMEST Ziemassvētku koncerts. No vienas puses nedaudz skumji, ka tik profesionālam kolektīvam ir jāizdomā kaut kādi "mass appeal" priekšnesumi kā "Čiekurs - egles dēls" versija, bet no otras puses - lai viņi dara to, kas nepieciešams, ja tas viņiem palīdz turpināt uzstāties un izpildīt tik fantastiskas kompozīcijas, kā šajā koncertā izpildīto franču gabalu, kur pa virsu bija nezinu kādi vārdi, bet apakšā bija Gymnopedie no.1 tēma (kas ir tik skaista, ka pie tās mierīgi varētu mirt) - ritms bija sarežģīts un kopumā izklausījās ļoti skaisti un par laimi šajā koncertā bija pietiekoši daudz cilvēku, kas spēj novērtēt labu mūziku, un dziesma izpelnījās pienācīgus aplausus. Nezinu kā viņi iztiks bez sava basa džeka, jo "Lieli svētki Ziemelim" ar viņu izklausījās brīnišķīgi.

Zvaigznes satiekas Rīgā - Brīnišķīgs koncerts, Gundara Pones "Titzarin" bija viens no tiem modernajiem klasiskajiem gabaliem, kuriem parasti daudz netrūkst, lai viņi kļūtu tādi saraustīti, jocīgi un garlaicīgi un vispār man nesaprotami. Bet šis bija ļoti labs skaņdarbs, es viņu centos pēc tam mājās kaut kur atrast, bet tā arī nesanāca. Obligāti būs jāiet noklausīties vēl kādu reizi, ja būs tāda iespēja.
Savukārt Džovanni Botezīni "Gran Duo Concertante" vijolei, kontrabasam un orķestrim ir kaut kas prātam neaptverami skaists. I won't go into detail, bet es viņu pēc tam mājās kādas padsmit reizes noklausījos. Savukārt Šūmanis visā programmas beigās galīgi neiederējās un es principā būtu pavisam mierīgi izticis arī bez viņa. Nevertheless - ļoti forši kopumā.

Neakadēmisks vakars ar Kārli Lāci. Baigi neakadēmisks, ja piedalās akadēmiskais koris Latvija (heh, heh, heheh). Having dropped that bombshell of a joke - koncerts no A-Z bija brīnišķīgs. Pirmā daļa (ar kori) varbūt dažbrīd šķita tāda pārāk repetitive ("atkārtojoša" šeit tiešām var lietot? man nepatīk tas vārds), bet tāpat bija forša, Agnese Egliņa pie klavierēm (un cik es sapratu arī dzīvē) ir "vienkārši kadrs" (nezinu kā lai to labāk pasaka), atraktīva un jautra. Otrā daļa neatstāja mani vienaldzīgu ne sekundi, tas tango staffs ir izcils.

Vēl bija viena izstāde, bet man riktīgi apnika rakstīt. Izstādes odziņa bija viena instalācija (nezinu kā pareizi pateikt), kur ir figūras ar veciem cilvēkiem un audio ieraksts klāt, paņem austiņas un klausies. Un tur bija salikti kopā vairāki pensionāru zvani uz radio. Un tur bija viss, ko varat iedomāties, sākot ar "Nu ko jūs aiztiekat to Lembergu? Aizbrauciet uz Ventspili, paskatieties kā tur izskatās, man tur māsai draudzene dzīvo" un beidzot ar "Krievu laikos bija likumi. Vot pasakiet man tagad, kas pa pēdējiem 20 gadiem ir pieņemts. Vot nosauciet man kaut vienu pieņemtu likumu pēdējos 20 gados. Kaut vienu!"
0 domas Iespraud domu