- Picture time II
- 7/11/12 09:10 pm
- Šis savukārt bija viens no foršākajiem koncertiem uz kādu es jebkad esmu bijis. Ne tikai pati mūzika bija skaista un pati pianiste neticami talantīga un prasmīga, viņai visu laiku emocijas atspoguļojās sejā, viņa tajā brīdī, kad spēlēja burtiski izdzīvoja savu mūziku. Es nekad to tā nebiju izjutis, it īpaši klausoties kaut kādus klavieru skaņdarbus. Bet šeit viņa pastāsta, ka bijusi Venēcijā, tā viņai ļoti patikusi un kamēr tur viesojusies, prātā ieskrējusi melodija un radusies dziesma. Pēc tās viņa spēlēšot dziesmu sarakstītu Ņujorkas metro. Un tad viņa spēlē abas dziesmas pēc kārtas un es nezinu vai man tas storijs pirms tam ir palīdzējis vai viņai tiešām labi sanāk, bet es klausoties to mūziku (un nekad nebūdams Venēcijā vai Ņujorkā) lieliski spēju iztēloties tās sajūtas, kuras tevi pārņem, kad atrodies tajās vietās. Viscauri koncertam, gan spēlējot klavieres, gan runājot ar publiku, viņa bija ļoti sirsnīga, tas bija taisni vai aizkustinoši. Koncerta beigās viņa saņēma (stāvošas ovācijas izklausās so wrong) "standing ovation", tai skaitā no I.Busuļa un šeit ir bilde kā man tas koncis izskatījās.
p.s.
viņai vienmēr ir stilīgas kediņas
p.p.s.
dikti mīlīgi bija, kad pēc tam kad pabeigusi savu stāstu par savu mīļāko saldo ēdienu no Francijas viņa piebilst "But today I think I found my new favourite desert, it's called.... meduskuka" un to "meduskuka" viņa izrunā tādā ubercute japāņu akcentā.
- 3 domasIespraud domu
- 7/11/12 09:18 pm
-
es nepieminēju pašu svarīgāko - viņa vislaiku smaidīja, jo mūzika lielākoties bija priecīga, tāpēc visu koncertu bija izteikti pozitīva gaisotne.
- Sper laukā
- 7/11/12 10:05 pm
-
Bet vārds? Vārds viņai kā?
Starp citu, latviski ir "ovācijas kājās stāvot". - Sper laukā
- 7/11/12 10:06 pm
-
hiromi uehara
- Sper laukā