- 6/3/12 11:29 pm
- "Es ienīstu un mīlu". Šie pravietiskie vārdi bija lasāmi kādas meitenes blociņā, kas brauca trolejbusā. Šie vārdi bija dzejoļa sākums. Dziļi, es nodomāju. Protams, savā ierastajā sarkastiskajā manierē. Little did I know, ka man turpmākajā dzīvē vairākas reizes ienāks prātā vārdi "es ienīstu un mīlu" attiecībā pret kaut ko.
Diezgan pārdomas rosinošs ievads, ne? Tagad vajadzētu sekot kaut kādam izklāstam par to, kas tad ir tās lietas manā dzīvē, bet es jau savu dziļo domu aizmirsu. Tas, ko es gribēju pateikt, bija tas, ka es esmu trešo reizi dzīvē jaunatklājis grāmatu lasīšanas prieku. Pēdējā pusotrā nedēļā esmu izbraucis cauri 3.5 grāmatām un vienu atmetis malā.
"Shadow of the wind", kas tagad ir mana mīļākā grāmata ever.
"No country for old men" - grūti kaut kā komentēt, jo redzēju filmu pirms tam. Vobšem bija ok. Noteikti izlasīšu "The road" no šī paša autora.
Harlan Coben "The woods" - defaults "bestselleris" (pie šī pieskaršos vēlāk), garlaicīgi characteri, storijs kaut cik ok, dialogi kaitinoši.
Liz Jensen "The ninth life of Louis Drax" - nopirku, jo man patika grāmatas ideja, bet rakstības stils bija tik nenormāli kaitinošs, dialogs tik kaitinošs, viss tik kaitinošs, ka vairāk par 35 lappusēm nevarēju izturēt. Tur sākās kaut kāds mistiskais šits par spēju komunicēt ar pacientiem komā, tad pārlasīju storiju uz grāmatas vāka un sapratu, ka esmu izlasījis viņu nepareizi (LOL FOR YOU*). Enivei, no šīs autores vairs nekad neko nelasīšu.
Gerald Seymour "The walking dead" - defaults "bestselleris"-trilleris. Characteri tiek domāti kaut cik interesanti, bet vairākas vietas garlaiko, bet droši vien izlasīšu, jo tur ir ķipa morālais battle divu cilvēku (ar pretējām pārliecībām par dzīvi) galvās un lai gan mani nepārliecina tas, kā tas tiek veidots, es gribu zināt, kas notiks beigās. Esmu 300something out of 560 lpp.
Tātad, defaultais bestselleris. Es savā pieaugušajā dzīvē esmu izlasījis nepieklājīgi maz grāmatas. Neskaitot visus Poterus, es vairāk par 5 grāmatām nevaru atcerēties un priekš 9 gadu laika tas ir baigi maz. Bet mani kaitina defaultie bestselleri un man šķiet, ka es viņus jau pats varētu rakstīt. Paņemsim teiksim "The woods" - galvenie personāži (un daudzi citi) protams ir jātaisa cik seksīgi vien iespējams. Savukārt citi - pilnīgi pretstati, cik neseksīgi vien iespējams. Ok, dažreiz pats galvenais varonis nav seksīgākā persona pasaulē, to viņam kompensē lieliska fotogrāfiskā atmiņa/ieņemamais amats/humora izjūta/vaboļu kolekcija. Parasti piepildās 3 no 4iem minētajiem, bet "lieliska" humora izjūta ir obligāti vienmēr. "The woods" dialogi bija īpaši kaitinoši, šeit katrs personāžs bija nenormāls asprātis, tā sūdīgo joku lavīna nebija izturama, šī grāmata sasniedza jaunu līmeni ar "asprātīgajiem" characteriem, jo nejokoja laikam tikai tie, kas bija miruši. Es varētu citēt kādus jokus no šīs grāmatas, bet es labāk ieskrietu ar galvu sienā.
Un es neticu stāstam par "nerūsējošo mīlestību". Ķipa iemīlējās 17-19 gados un mīl uz visu mūžu. Vienkārši satikās, ieskatījās acīs un aiziet, ir. Ok, vienā gadījumā, tas bija ticami, nepaskaidrošu ilgi kāpēc, bet otrā gadījumā lielā mīlētāja bija sieviete, kura vēl pēc 20 gadiem to nevarēja aizmirst un stāsts norisinājās mūsdienās.
Un tagad trillera-bestsellera piemērs:
ai, būs pārāk gari, uztaisīšu jaunu ierakstu.
*pirms 3 dienām redzēju veikalā kreklu uz kura ar milzīgiem burtiem bija uzrakstīts
LOL
FOR
YOU - 6 domasIespraud domu
- 6/4/12 01:15 am
-
pietrūka šādu ierakstu.
tagad mana sirsniņa klusībā naivi gaida joku citātus.
un kas vispār ir forši dzīvē - tie 'in your (my) face' momenti, kad pasmejies par meitenes 'dziļo' domu dzejolī, bet tas kaut kādā veidā tomēr nākotnē atspēlējas un iegūst vairāk vai mazāk nopietnu/nozīmīgu, ē, nozīmi tavā (manā) dzīvē. man patīk, kad dzīve mani tādā veidā čakarē, tas man liek iedomāties par bārdaino vīriņu mākoņos, kurš noskatās uz mani (tikmēr ķemmē savu balto bārdu) un pie sevis smīn/iesmejas. - Sper laukā
- 6/4/12 01:23 am
-
ja tev pietrūka šādu ierakstu, ar tevi nopietni kaut kas nav kārtībā :)
mani pārstāja uztraukt tas, cik liels sūds ir tas, ko es rakstu, tāpēc es kādu laiku kaut ko parakstīšu.
es joprojām smejos par viņas dziļo domu dzejolī, jo tas dzejolis bija tizls un meitene bija kaut kāds wannabe gots. Bet vēl vairāk es smejos, kad es dzīvē varu uz kaut ko attiecināt tos vārdus. Man gan prātā nāk tikai viena reize, bet tas nebūtu svarīgi. - Sper laukā
- 6/4/12 01:52 am
-
come on, es studēju psiholoģiju. protams, ka ar mani nopietni kaut kas nav kārtībā. (bet nopietni kaut kas nav kārtībā ar pietiekami lielu daļu cilvēku, tā ka tas nav nekas īpašs)
"Little did I know, ka man turpmākajā dzīvē vairākas reizes ienāks prātā vārdi "es ienīstu un mīlu" attiecībā pret kaut ko."
vairākas reizes = viena reize?
varbūt kaut ko jaucu, bet nū.. - Sper laukā
- 6/4/12 01:53 am
-
nu es tur sapinos savā megadirsienā. prātā man viņi ienāca vairākas reizes, bet actually derējuši man viņi ir tikai varbūt vienreiz un arī par to neesmu drošs :)
- Sper laukā
- 6/4/12 02:15 pm
-
The Road ļoti ļoti ļoti ļoti patikās.
patikās tik ļoti, ka flmu tā arī neesmu skatījies. - Sper laukā
- 6/4/12 02:16 pm
-
labi vien ir, jo filma man pa lielam ne īpaši patika neskaitot vienu megaforšu ūbercreepy kadru.
- Sper laukā