July 11th, 2012

• picture time 0.1
• 7/11/12 08:32 pm
• Tikko attaisīju ( šādu ) aliņu
  
• 13 domasIespraud domu

• Picture time II
• 7/11/12 09:10 pm
• Šis savukārt bija viens no foršākajiem koncertiem uz kādu es jebkad esmu bijis. Ne tikai pati mūzika bija skaista un pati pianiste neticami talantīga un prasmīga, viņai visu laiku emocijas atspoguļojās sejā, viņa tajā brīdī, kad spēlēja burtiski izdzīvoja savu mūziku. Es nekad to tā nebiju izjutis, it īpaši klausoties kaut kādus klavieru skaņdarbus. Bet šeit viņa pastāsta, ka bijusi Venēcijā, tā viņai ļoti patikusi un kamēr tur viesojusies, prātā ieskrējusi melodija un radusies dziesma. Pēc tās viņa spēlēšot dziesmu sarakstītu Ņujorkas metro. Un tad viņa spēlē abas dziesmas pēc kārtas un es nezinu vai man tas storijs pirms tam ir palīdzējis vai viņai tiešām labi sanāk, bet es klausoties to mūziku (un nekad nebūdams Venēcijā vai Ņujorkā) lieliski spēju iztēloties tās sajūtas, kuras tevi pārņem, kad atrodies tajās vietās. Viscauri koncertam, gan spēlējot klavieres, gan runājot ar publiku, viņa bija ļoti sirsnīga, tas bija taisni vai aizkustinoši. Koncerta beigās viņa saņēma (stāvošas ovācijas izklausās so wrong) "standing ovation", tai skaitā no I.Busuļa un šeit ir bilde kā man tas koncis izskatījās.
  
  p.s.
  viņai vienmēr ir stilīgas kediņas
  
  p.p.s.
  dikti mīlīgi bija, kad pēc tam kad pabeigusi savu stāstu par savu mīļāko saldo ēdienu no Francijas viņa piebilst "But today I think I found my new favourite desert, it's called.... meduskuka" un to "meduskuka" viņa izrunā tādā ubercute japāņu akcentā.
  ( ... tālāk ... )
  
• 3 domasIespraud domu

• Picture time D-A
• 7/11/12 09:26 pm
• Vienu vakaru ap trijiem naktī nācu ar draugu mājās un pārspriedu dzīvi un nedaudz arī nāvi un pēkšņi izslēdzās ielu apgaismojums. Nezinu, varbūt vasarā tā ir iknakšķiska (ķipa ikdienišķa tikai naktī, ja nu kāds nevar saprast kāpēc es kaut ko rakstu par našķiem vai knakšķiem) parādība, bet es tādu pirmo reizi redzēju. Doma droši vien bija tāda, ka jau ir gaišs, jo ir taču vasara un baigi ātri kļūst gaišs, bet gaišs galīgi nebija. Visas acis pielija ar sarkanām, zaļām un dzeltenbaltām gaismām no mašīnām un luksoforiem un dažbrīd bija pilnīga tumsa. Forša atmosfēra.
  ( ... tālāk ... )
  
• 0 domasIespraud domu

• 7/11/12 10:14 pm
• martcore un 3 aliņu iedvesmots izskrēju cauri pāris vecajiem letiņu gabaliem un apstājos pie Monro dziesmas Smagās apkaltās durvis", tas man ir mīļākais letiņu metāla gabals kopš pilnīgi nejauši viņu dzirdēju pa ceļam uz Kandavu kaut kādā kafejnīcā. Klipu nebiju redzējis, tagad mana dzīve ir piepildītāka ^__^
  
• 0 domasIespraud domu