June 3rd, 2012

• 6/3/12 10:50 pm
• Iznesu šķiltavas cauri 3 lidostām (2x caur visnopietnāko - Lutonas). Turklāt domāju, ka Londonas lidostas darbiniekiem nebūtu paticis teksts ko es ar teicu Skopjē, pieejot pie aizliegto lietu saraksta: "check, check, check, oh, damn, I forgot my grenades". Tur es arī uzzināju, ka šķiltavas ir aizliegtas.
  
  Lidmašīna Skopjē kavējās 1.5 stundas. Kad es tajā beidzot iekāpu, dzirdēju frāzi "Ladies and gentlemen, please take your seats as quick as possible". Šeit ir nepieciešams iztēloties to formālo runasstilu, kur pēc "seats" ir tāda neliela pauze. Nebiju vēl novietojies, jo visi meklēja, kur iespraust savu bagāžu, kad teksts atskanēja vēlreiz. Apsēdos, nepagāja ne 20 sekundes, kad dzirdēju tekstu trešo reizi. Pasmaidīju, jo problēma nebija cilvēku bremzēšanā, bagāžai vietu bija grūti atrast. Pēc 10-15 sekundēm atskan tas pats teksts. Aiz manis lēnām sāka rēkt apmēram 9 albāņi un bija par ko, jo pēc vēl ~15 sekundēm atskanēja teksts "If you want to take off on time, please take your seats". Tante man priekšā izbrīnīta noteica "They were late for hour and a half, what do they expect?". Stjuardesčiksa bija manāmi iespringusi, jo tamlīdzīgi teksti atskanēja vēl 3-4 reizes.
  
  Nolaižoties kaut kāda progresīvā meitene izdomāja lidmašīnai vēl esot kustībā uz skrejceļa atkabināt bagāžas nodalījumu, kad viņa saņēma norādījumu "please sit down and close the baggage compartment" un kad viņa izpildīja tikai norādījuma pirmo daļu, viņai dominantes cienīgā izteiksmē pateica "CLOSE IT!!!". Un viņa cēlās un taisīja ciet. Tikmēr albāņi rēca un nākamais cilvēks, kas priekšlaicīgi gribēja tikt pie bagāžas saņēma norādījumu no albāņiem un viņi ierēcās pa visu lidmašīnu, kad norādījums "please sit down" (mega-pavēlnieciskā tonī parodējot stjuarti) tika izpildīts.
  
• 5 domasIespraud domu

• 6/3/12 11:29 pm
• "Es ienīstu un mīlu". Šie pravietiskie vārdi bija lasāmi kādas meitenes blociņā, kas brauca trolejbusā. Šie vārdi bija dzejoļa sākums. Dziļi, es nodomāju. Protams, savā ierastajā sarkastiskajā manierē. Little did I know, ka man turpmākajā dzīvē vairākas reizes ienāks prātā vārdi "es ienīstu un mīlu" attiecībā pret kaut ko.
  
  Diezgan pārdomas rosinošs ievads, ne? Tagad vajadzētu sekot kaut kādam izklāstam par to, kas tad ir tās lietas manā dzīvē, bet es jau savu dziļo domu aizmirsu. Tas, ko es gribēju pateikt, bija tas, ka es esmu trešo reizi dzīvē jaunatklājis grāmatu lasīšanas prieku. Pēdējā pusotrā nedēļā esmu izbraucis cauri 3.5 grāmatām un vienu atmetis malā.
  "Shadow of the wind", kas tagad ir mana mīļākā grāmata ever.
  "No country for old men" - grūti kaut kā komentēt, jo redzēju filmu pirms tam. Vobšem bija ok. Noteikti izlasīšu "The road" no šī paša autora.
  Harlan Coben "The woods" - defaults "bestselleris" (pie šī pieskaršos vēlāk), garlaicīgi characteri, storijs kaut cik ok, dialogi kaitinoši.
  Liz Jensen "The ninth life of Louis Drax" - nopirku, jo man patika grāmatas ideja, bet rakstības stils bija tik nenormāli kaitinošs, dialogs tik kaitinošs, viss tik kaitinošs, ka vairāk par 35 lappusēm nevarēju izturēt. Tur sākās kaut kāds mistiskais šits par spēju komunicēt ar pacientiem komā, tad pārlasīju storiju uz grāmatas vāka un sapratu, ka esmu izlasījis viņu nepareizi (LOL FOR YOU*). Enivei, no šīs autores vairs nekad neko nelasīšu.
  Gerald Seymour "The walking dead" - defaults "bestselleris"-trilleris. Characteri tiek domāti kaut cik interesanti, bet vairākas vietas garlaiko, bet droši vien izlasīšu, jo tur ir ķipa morālais battle divu cilvēku (ar pretējām pārliecībām par dzīvi) galvās un lai gan mani nepārliecina tas, kā tas tiek veidots, es gribu zināt, kas notiks beigās. Esmu 300something out of 560 lpp.
  
  Tātad, defaultais bestselleris. Es savā pieaugušajā dzīvē esmu izlasījis nepieklājīgi maz grāmatas. Neskaitot visus Poterus, es vairāk par 5 grāmatām nevaru atcerēties un priekš 9 gadu laika tas ir baigi maz. Bet mani kaitina defaultie bestselleri un man šķiet, ka es viņus jau pats varētu rakstīt. Paņemsim teiksim "The woods" - galvenie personāži (un daudzi citi) protams ir jātaisa cik seksīgi vien iespējams. Savukārt citi - pilnīgi pretstati, cik neseksīgi vien iespējams. Ok, dažreiz pats galvenais varonis nav seksīgākā persona pasaulē, to viņam kompensē lieliska fotogrāfiskā atmiņa/ieņemamais amats/humora izjūta/vaboļu kolekcija. Parasti piepildās 3 no 4iem minētajiem, bet "lieliska" humora izjūta ir obligāti vienmēr. "The woods" dialogi bija īpaši kaitinoši, šeit katrs personāžs bija nenormāls asprātis, tā sūdīgo joku lavīna nebija izturama, šī grāmata sasniedza jaunu līmeni ar "asprātīgajiem" characteriem, jo nejokoja laikam tikai tie, kas bija miruši. Es varētu citēt kādus jokus no šīs grāmatas, bet es labāk ieskrietu ar galvu sienā.
  
  Un es neticu stāstam par "nerūsējošo mīlestību". Ķipa iemīlējās 17-19 gados un mīl uz visu mūžu. Vienkārši satikās, ieskatījās acīs un aiziet, ir. Ok, vienā gadījumā, tas bija ticami, nepaskaidrošu ilgi kāpēc, bet otrā gadījumā lielā mīlētāja bija sieviete, kura vēl pēc 20 gadiem to nevarēja aizmirst un stāsts norisinājās mūsdienās.
  
  Un tagad trillera-bestsellera piemērs:
  
  ai, būs pārāk gari, uztaisīšu jaunu ierakstu.
  
  *pirms 3 dienām redzēju veikalā kreklu uz kura ar milzīgiem burtiem bija uzrakstīts
  LOL
  FOR
  YOU
  
• 6 domasIespraud domu