braalis, komats' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, February 16th, 2004
| Time |
Event |
| 9:26p |
Eju es tātad atkal uz universālveikalu un domāju savas domas. Varētu padomāt, ka šāds apgalvojums atbrīvo no labas devas infantīlisma, tomēr iedziļinoties redzams, ka apgalvojuma būtība ir ciešā saistībā ar tā struktūru, tādējādi lai turpinātu šo diskusiju es palūgšu visiem neticīgajiem atstāt šo zāli.
Un tā tātad, tagad kad esam palikuši vieni ar sevi un savu iekšējo ‘es’, uzdrīkstēšos izsaukt kunga tā viena garu, kurš jau teju 13 gadsimtus klimst pa nepabeigtajām maskačkas jaunbūvēm un apčurā katru 2,5. rejošo suni. Varētu protams pabrīnīties par šādu situācijas nostādījumu tomēr ar jūsu atļauju atļaušos lūgt jums piekrišanu piebiedroties manam un manas sievas kopuzņēmumam A/S “Taigas naktskrekli”. Pats nepieciešamākais lai dotos 4000 km garajā ceļojumā uz akcionāru pilnsapulcēm, kuras notiek katru trešo mēneša trešdienu no 11.00-14.00 programmā paredzēta arī uguņošana, šampanietis un citas izklaides. Jāpiebilst, ka iemaksas lai dotos šajā izgājienā sastāda ne mazāk kā 23 000 eiro, jeb mūsu naudā pārrēķinot jūs sapratīsiet ka tas ir to vērts ņemot vērā, ka jāiziet kājām un jācer ka kaut kur pusceļā, bet ne ātrāk, jūs paņems kāds helikopters.
Visa šī patētiskā savirknējuma vērtība līdzinātos ar nulli, ja vien nebūtu iespējams arī negatīvs novērtējums, piemēram, -1, vai kā tamlīdzīgi, domāju, ka jums kā izglītotiem cilvēkiem neradīsies jautājumi šajā sakarā un mēs velti laiku nekavējot varēsim doties pie nākamā jautājuma, bet tikmēr kamēr mums porteris atved kafiju apskatīsim iepriekšējo jautājumu, kurā tika skārta tik mums visiem sāpīgā tēma par abortu nepilngadīgām meitenēm.
Šeit gribētu jautājumu nostādīt tā kā es to redzu, proti, es brīnišķīgi apzinos šīs problēmsituācijas kutelīgumu un nesaskaņas kādas var rasties ar dažādām šeit pārstāvētajām konfesijām, tomēr esmu pats sev konkrēti pateicis, ka ilgāk vairs nevar klusēt par šo sasāpējušo jautājumu un aicinu visus klātesošos lieku reizi atgriezties savās sirdīs un pajautāt pašiem sev – “ko es varu darīt lai risinātu šo jautājumu? Ko es jau esmu darījis lai to risinātu? Ko es nekad nedarīšu?” un visbeidzot – “kas pie velna šodien ir par dienu?” Atgādināšu, ka visā pasaulē pazīstamais mūsu ar jums kopējais tautietis Krišjānis Valdemārs savu runu līdzīgā konferencē nobeidza ar vārdiem – “dod un topi dodams”. Lai jums visiem jauka pastaiga šajā parkā kura augu valstības galotnes redzamas pa logu, lūdzu tagad visi pievērš uzmanību un iztēlojās kā būtu ja visi dižie latvju gari, kas kādreiz minuši šo zemi, tagadiņ augšāmceltos un iesaistoties pamatīgā brainstormingā sāktu kačāt latviešu pravas Briselē. Es savu galvu ķīlā dodu, ka mūsu kopprodukts uzlidotu kā raķete, jeb kā mūsu pārokeāna sadarbības partneri teiktu – “sky rocketing”. Lai miers jūsu sirdīs. | | 9:53p |
Raugoties tomēr no nākotnes perspektīvas gribētos atzīmēt, ka vēsture ir par liecinieku dažādiem nekorektiem un dažreiz pat nelikumīgiem darījumiem kuros ir iesaistījušiem mūsu valsts robežsargi dzīdamies pēc personīgā labuma un vispārējas pārtikas produktu monopolizācijas rezultātā iemantojuši pieklājīgu kapitālu brīvi uzsākuši pēc rietumu standartiem par legālu klasificējamu biznesu. Lai tas būtu tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana, retāk gan lauksaimniecība un ražošana, tomēr tas viss, jāatzīst vairo mūsu valsts pilsoņu labklājību. Tomēr te mazliet jāatgriežas un jāpiebilst, ka šādas spīdošas perspektīvas pavērās tiem robežsargiem un muitniekiem, kuri nekrita par upuri iekšējai izmeklēšanai un kuru vaina netika pierādīta.
Tie, savukārt, kuru galvas ripoja Korupcijas Novēršanas un Apkarošanas Biroja (saīsinot KNAB) rīkoto reidu rezultātā atkāto noziegumu un to iniciatoru vai līdzdalībnieku vai līdzzinātāju sodīšanas rezultātā, vairs diemžēl tuvākos mēnešus vai gadus, atkarībā no soda mēra un apjoma vairs nespēs pildīt mūsu valsts budžetu un ir apšaubāms arī viņu garīgais stāvoklis un morālās un fiziskās spējas pēc iznākšanas no ieslodzījuma vietas. Šeit protams būtu vietā diskutēt par to kāda ir iespējamība inficēties ar AIDS un HIV šajās te, tātad ieslodzījuma vietās, bet es ilgāk pie šī jautājuma nekavēšos, jo starp mums runājot neesmu kompetents šajā jautājumā.
Lai nu kā, šonakt mūs visus gaida salds miegs, tādēļ novēlēsim viens otram saldus sapņus, mīkstus pēļus, uzsmaidīsim viens otram, jo biedri! tas taču mums neko nemaksā un jautri svilpodami slīdēsim uz gultas pusi, pirms tam protams, izslēgdami mūsu uzticamos draugus datorus un tad un tikai tad kad tā ventilators pilnībā apstājies nobirdināt pa asarai, UZMANĪBU, katrs nobirdina vienu asaru, un jaunus rīcības plānus perinot doties pie miera, jo atzīsim taču, visi tie, kas pļumpē tos enerģizējošos dzērienus un pietiekoši daudz laika nevelta atpūtai, beigu beigās iedzīs sevi kapā vai arī aknu cirozē vai velns sazin vēl kādā draņķīgā stāvoklī un šeit jau dārgie draugi nekādām runām par valsts kopprodukta palielināšanu vairs nav vietas! | | 10:14p |
Ja man būtu teikšana, es katram latvietim, lai tas mazs vai liels, dotu papildus vienu privatizācijas sertifikātu, sak – re, tā ir tava iespēja, kā tu to izmantosi ir tavā ziņā. Kāds droši vien ātrā gaitā dotos uz tuvējo pasta nodaļu to iemainīt pret skaidru naudu, lai varētu dzēst daļu sava komunālās īres parāda, cits atkal to paglabātu mājas bāriņā paslēptu cerībā, ka tā vērtība vēl augs. Būtībā no tā kā katrs to izmantotu būtu atkarīgs mūsu valsts labklājības ikgada pieaugums, bet kas vēl svarīgāk – mani uzskatītu par devīgu! cilvēku un es varētu par atlīdzību tautai pieprasīt, lai man atļauj nepubliskot (paturēt sevis paša pārziņā) nodokļu deklarāciju. Tāda veida pretimnākšana Valsts Kases (VK), grāmatvedības baltajā grāmatā tiktu iegrāmatota kā bartera darījums ar tautu. Viegli, ērti, izdevīgi. |
|