|
[04 Nov 2010|06:48pm] |
Raugi, kad dzirdu pasakas.. Tur "lemesis", "vārpstiņa", "kariete", "doze", "ilksis"..
Darbs ir nomiris kopā ar vārdiem. Vārdi kļūst seni, tad izzūd.
Es eju pa birojiem un skolām un meklēju to Darbu, kurš jau sen izmiris. Satieku darbošanos un uztraukšanos, un pārvaldi, un visu citu, bet ne Darbu.
Pirmdien nosēdēju piecas stundas kādā kabinetā. Tā arī neatradās nevienam laiks ko ierādīt.
Man tur ir prakse. Šodien tur klaji vilku jaunuzadītajiem dūraiņiem diegu galus. Varbūt nebij visai smuki. Bet es negribu izskatīties. Es gribu, lai man ir kāda jēga un no manis ir kāda jēga.
Manam draugam iet līdzīgi. Zelta rokas sēž mājās.
Man šķiet, mēs rūgstam. Kad uzrūgsim līdz vārīšanās spēkam, tad būs viss tas labais. Dusmas atbrīvo. Neatkarība ir radoša.
|
|
|
[02 Nov 2010|08:12pm] |
lūdzu, pastniek, varbūt ir kāda aploksne ar darbaholisma prieka sporām, ko ievilkt nāsīs.
kādas darba stelles, visu cauru gadu ravējamu siltumnīcu.
katru pārdienu šūt tīklu gan jau ir saldāk, nekā mazgāt grīdas naksnīgā virtuvē. bet arī tas ir tikai nozīmīguma jautājums.
mēs dzīvojam tādā vidē, kur vēji nepūš par stipru un ūdeņi nenāk kalnā augšā. ko nu? ko iesākt ar to gatavību rosīties un darīt?
|
|
|
[01 Nov 2010|10:21am] |
Nu ja. Skolaa sildiit rokas uz radiatoriem var noziimeet satikt Koshljeni.
Pirmaa diena. Laika stiepshana.
|
|
|
[20 Oct 2010|04:25pm] |
Uz asfalteetaa celinja shosejas malaa simtiem gliemeziishu, un veel viens peedeejais nomoda taurenjkaapurs. Paceelu saujaa sildiit kaa visus ieprieksheejos, un vinjsh ir mitrs un matains taapat, kaa citi.
Suns ir liels, un labi dzird nianses manaa balsii.
Cuuka smilkst peec otras, pa daljai apeestaas. Vecaa Veeja maate gan nekad neatstaajot pa vienai.
Dublji. Es nespeeju satikt sevi. Citaadi viss labi
|
|
|
[08 Oct 2010|11:23pm] |
praktiskumā var labi ielīst kā valrieksta čaulā
(jo cilvēkiem taču ir jādara, jādara, jārada, tā saka)
piesalst
bet tās ir tādas dienas, un neko
šodien 1x dzirdēju krievu valodu šanī pilsētā
šodien biju uz otro šeitanienes koru pirmo mēģinājumu, vīns un tā
sunim esot cērmes
atvainojos par tiešumu :)
|
|
|
[24 Sep 2010|08:29pm] |
| [ |
music |
| |
sever and arthur punte - what will friends never say |
] |
šomāju tētis tagad allaž, griežot un mizojot ābolus, pieskrubina man mazu krūzīti ar ābolu sēkliņām, ak
mēslu čupā pilns sarkanu slieku un pa kādam baltam seškājainam maijvaboles pusaudzim arī.
trešdien esot savas 150 dzērves aizlidojušas
griķu nav pilsētas veikalos
izvārīju thumbs-up pupiņu zupu.
upē mērcēti pupiņi, un tmldz.
suns aug.
cūku kaus.
govi nepārdos, sameklējās
--
smilksts:
purva bildes (internetā)
liepumāju stiga lapkritī un pusceļa guļvietas bekas (galvā)
|
|
|
[11 Sep 2010|12:30am] |
atklājām personīgo (krīzes laika mājas varianta) Arsenālu, dzerot ciema kaimiņa vīnu un ēdot sieru
noskatījāmies Man Tanker Sitt un 1/4daļu Kynodontas (ceturtdaļu, jo tik tālu es biju pārtulkojusi eng subtitrus uz lv, tālākais google translator variants sāka piedot par daudz sirreālisma filmai)
bildes datorā arī kā Arsenāls
un oranžas čības. jāieraksta Laika grāmatā
|
|
| pī lā |
[09 Sep 2010|06:52pm] |
|
uzrāpos pa lielajām koka trepēm līdz sulīgākajiem ķekariem, putni, saule un rudens tur augšā (nav jau nekāda augša, bet tik vai tā). vienā pusē priede, otrā kastanis. pamanīju, cik kokiem lapotnes jau cauras. un kļavai otro rītu oranžs sānā. gribu ievārījumu (divus - vienu pliku, otru ar āboliem) un vīnu. Nekad nav vīns taisīts!
|
|
|
[09 Sep 2010|03:23pm] |
daudzmītnieku māja ēd laiku
grīda gružojas, izlietne reti ir pa manam balta, un visi trauku dvieļi mūždien mitri, un virtuves lupata tauka. Tā ir maksa par nākšanu pusdienlaikā uz pašām pusdienām, vai ne? Aiz sētas pīlādzī ogas Ir. Esojas. Upe tek. Dienas pārplūst. Iztek, ātri nožūst to apveidi. Dārza saldie āboli visi jau nokrituši. Šodien devītnieks. Tie, kas nemāk stāstīt paši, tiem neviens apjautājiens nav kā pareizais.
|
|
|
[22 Aug 2010|09:45pm] |
no māju mantām mazu aploku, baltus buramvārdus pāri, tur dzīvos mana pagānu sieviete, pie viņas atgriezties ik nedēļu smelties ūdens. visas otas aizdevu viņam līdzi, nevar gribēt mandalu uzzīmēt.
sejā viņam zīmes lasās tā, kā mākoņu ēnas vasarā pār laukiem skrien. vējš pūš te no vienas, te citas puses, stiebri strīķējas viens gar otru. mājas ir par mazu, un klajumi par aukstu, bet nevar bez tiem.
viss ir.
|
|
|
[18 Aug 2010|11:17pm] |
|
Vecumi staigaa.. Es mostos.. mostos.. mostos.. Uuu
|
|
| kā dzīvo aita |
[16 Aug 2010|10:02pm] |
esmu kļuvusi resnāka
bads ir beidzies, un putekļi mājās krājas laikam jau tieši tad, kad tur neviens nedzīvo
man gandrīz ir suns.
un upe.
suns iet upē, peld apkārt, proporcionāli lielās ausis un ķepas kustinādams.
man ir grūtums un dusmums, un negribēšana runāt par/iekš mūzikas. gan jau pāries, vai ne? - tagad es negribu neko. ne ka atgriežas brīvums, ne ka pāriet grūtums. gan jau vajadzētu ņemt kādu nlp ekrāntehniku un nosīcināt to kadru, kurā pieci cilvēki (rindā) visi kā viens noliedzoši šūpo galvas: "nē, jūs nederat".
dažbrīd es jūtos dikti stulba. un visu aizmirstoša. notikušais neiegulst atmiņā uz ilgu, par lasīto un dzirdēto labāk vispār nerunāt.
bet ir citas labas īpašības, kuras tagad nāk no manis laukā un tiek pie darba. es sākot atbilst savam vārdam, tā saka.
es negavēju trešdienās. es pat nepamanu trešdienas, sestdienas un citas dienas. zaļais krekliņš vienkārši ir tapis par ikdienas garderobi, un retu reizi es uz brīdi iedomājos, kā klājas budhas yantrai manās mājās, bet to tā īsi un ātri
lauki ceļmalās tiek novākti, nokultivēti, zeme sāk žūt, citu sezonu gaidot. pelēksmagās debesis, zibeņu garāžas un modīgu cilvēku plūsmas mīt Rīgā. Rīga ir kaut kur "tur". Un tad var pamāt ar roku kaut kādā virzienā.
ar cilvēkiem ir jārunā. jārunā kaut kāds blabla, tad viņi jūtas mierīgi. tad viss ir pierasts, drošs, uzticams. Es to saku bez ironijas, tā vienkārši ir. Man ar manu mammu arī jāparunā.
Un es jūtos mazliet noderīga. Un gribu vēl vairāk. Tad ir darbu dalīšana, un es paņemšu vienu daļu sev.
|
|
|
[22 Jul 2010|01:47am] |
vasaras rits - vienas somas izbērtā satura kaudzīte izsijāta atpakaļ istabas matērijā, un otrā kaudzītē no malu malām tiek sasviests viss rīt-parīt-hmm vajadzīgais. Automātiski, bez domām, apģērbs pēc krāsas, gan jau nebūs auksti
stabule pēc vīraka, blurs - bildēs, sajūtās, pieredzē. who am i, vairs (precīzāk - vēl) nepazīstu šito aitu, aum
agrais vilciens, vai sanāks pagulēt? zaļās tējas termoss; vai es ko domāju? - nē, nirstu dziļāk un dziļāk smadzeņu kambaros, aizspogulijā
man gribas pieskarties un mīlēt, sačūskoties apkārt, pavest. to vienu, ne to otru. jāuzraksta vēstules
|
|
|
[21 Jul 2010|04:01am] |
| [ |
music |
| |
forrest fang & carl weingarten - hidden cove |
] |
ābols, tēja un maize - that's how i feel old as a rock
no kāda klaipa pusīte no maizes galiņa - jo, kas galiņu ēd, tas pie saimniekdēla/saimniekmeitas tiks.
garkāju zirnekļpārim manas tualetes stūrī vakar izsprukuši mazi, caurspīdīgi mazulīši. aiznesu drozofilu apsēstu pārtikas maisiņu uz to kaktu, citādi, man šķiet, tur neviena muša neiemaldās.
aust diena, un es rakstu.
|
|
|
[19 Jul 2010|08:11pm] |
Cik aatri paartop pasaule! Liepas aiz loga shkjietas krietni caurspiidiigaakas, nekaa bij pirms aizbraukshanas. Vai tieshaam vakardienas negaisi buutu arii te ko paretinaajushi? Un - bez visiem negaisiem - kopaa ar b.maari daudzi koki muusu shodienu pasaules telpaa sashkjeelushies un sagaazushies. Viens taads satikts vinjdien ziedonjdaarzaa, viens krimuldaa aizvakar, veel viens shodien tepat. Ko taada ziime apzinjas valodaa saka? Nu?
Un ziimes.. Pilna apzinjas un speeka, atgaaju no celjabiedra mezhaa pa taku it kaa pachuraat, bet iisniibaa 3 minuutes pabuut turienes mezha pasaulee. (Fascineejosha vieta, manii mana shamanju sieva dziiva). Un domaaju par kaadu citu, kam taa vieta arii skaneetu. Un, raugi, tai mirklii vanadzinjsh pieceljas spaarnos un zalktis aizchab. Stipra
|
|
|
[17 Jul 2010|02:04pm] |
|
Vakar siguldas gravu akvarelis paarpluudinaaja maneejo, kraasas saskaneeja kaa mozaiikaa. Bet taas pie diskobaara galda sapluiniija, piekaucu pilnu telpu. Varbuut bads dara savu. Bads? Veel jau ir kvieshu burcinjas un zirnju burcinjas. Un chetras sienas. Ar kaajaam izstaigaajamaa rajona robezhas neiestiepjas dabaa. Esmu iidosha un njerkstosha. Viss juku kopaa - plecs, eksaameni, briiviiba, paraadi, sludinaajumi, tas kamols kaklaa, gjimene, viirieshi ar savaam seeklaam.
|
|
|
[16 Jul 2010|12:40am] |
| [ |
music |
| |
Dead can dance - nierika |
] |
karnevāls
nāc, ejam, daram, dzeram, smejam, bž bž ētera troksnis, līdzīgi kā dažkārt meilos no vietām, kur esmu bijusi - kaut kad, vienu reizi, bet viņi atceras. tirkš tarkš un viņi stāsta visu, ko parasti, silti un mīksti, un jauki, bet gribas mieriņu, kuģīti jūrā, lai ētera troksnis klusāks un tālāks, un tad tu satiec cilvēku, un jūs elpojat
mans ķermenis ir gavējis un runājis ar mani, šodien viņš saka, bet es neklausos, tā nav forši
divu namaste meilu jūra
|
|
|
[12 Jul 2010|05:41am] |
| [ |
music |
| |
Deva Premal - Aad Guray |
] |
lūk, nakts tantra
miega elpas
cilvēku izslāpušās muguras, es gribētu zināt, kamdēļ pasaulē tā
protams, pareizais cipars, bet es smeju
jū nou, kas gan man pieder
lai ir mirkļi
mīlestības aplis
saiknes
lai vēl ir satikšanās
nezāles puķu kastē tikmēr pāraugušas puķes, bet "nezāļu" ēnā dažas no "zālēm" vismaz paglābušās no izkalšanas. esmu mājās.
gaitenis sapinies kaut kāds tāds.
pa to gaiteni, kamēr gulēju, atnāca arī draudzene, bet kaut kā nepareizi ienāca, nesatiku.
nesatiekamā.
aust diena, liepas rīgā noziedējušas, toila mani aicina
kāds šodien datums?
kas būs tālāk?
|
|
| Elsewhere |
[07 Jul 2010|03:09pm] |
|
Uzkaapiet, luudzams, kaads 3.ajaa staavaa apliet klinjgjeriites. Tiesa, durvis ciet, bet logi tachu valjaa.
|
|
|
[06 Jul 2010|01:16am] |
Seerkocinjshkjautnju karkass.
Redzees, kas taalaak
|
|