|
[30 Mar 2009|11:46pm] |
|
aizvainojuma gramafons griež savus verveļus. miegs, nāc ātrāk
|
|
|
[30 Mar 2009|09:35pm] |
|
Dendroloģijas grāmata ir laba, ņam, visām lietām vajag priekš sevis atrast skeletiņu, un tad tā lieta aiziet. Par bioķīmijas skeletiņa esamību man pateica stirna, e, un es pēc tam atradu rakstu par cukuru (kāds viņš brīnumains un slikts, un eko patērējošs) un pēc tam es domāju par to, kā C atoms no nabaga auga tiek iemīcīts cukurgraudā, un kā resnie rīmas to C iekapsulē riepā, un ka resniem rīmām vajadzētu vairāk elpot un atbrīvot C - tā, protams, ir ļoti prasta un neprecīza, bet aizraujoša b'ķ :) tā ka man ir arī mazmazītiņš bķ skeletiņš atvilknē. Un mazdrusku lielāks d.loģijas. Un skujas un čiekuri, bet par tiem vēlāk
|
|
|
[29 Mar 2009|06:30pm] |
|
izrādās, maniem mājaugiem ir visādi dīvaini vārdi.. šodien atpinu tradeskancijas-filodendra-efejas bizi un pakāru pirmo pie loga, un pēdējo pārvērtu no nokarena (un sienas krāsojumu grauzoša) auga par augšupaugošu. Tagad visu laiku jāskrien uz virtuvi skatīties :) un loksīpoliem iedevu zemi, un_viņi_aug_acīmredzami. Cilvēks ar dārzu nevar būt nelaimīgs :)
|
|
|
[28 Mar 2009|10:05pm] |
|
man patīk tas klusums irb&krimājās. katrs elpo pa savam, un ir labi. aiz trokšņa tomēr kaut kas patiess paliek neizpaudies
|
|
|
[28 Mar 2009|02:07pm] |
|
Kamēr es no savas sapnī apdzīvotās pirmatnības ieslīdu drēbēs un apavos ar nosaukumiem, cenām un reklāmgarām īpašību frāzēm, kamēr noeju lejā līdz pirmajam stāvam un aizlavos garām ārprātā pētošiem skatieniem, trolejbusiem, pieturām, stacijām, veikaliem... tikmēr es esmu neglābjami iepinusies vārdos un loģikā. Tāpēc dažreiz - kā šodien - es nemaz nekāpju lejā. Es logos pavēru mazu šķirbiņu ārienes skaņām un ietinos segā. Pavasaris nāk, un nemiers. Trauksme man ir vecs indiānis, tagad es viņu zinu. Trauksme lēkā starp prātu, kas pārgribējies jēgas, un dvēseli, "kaut ko tādu, ko nevar ne redzēt, ne ģērbt mugurā, nedz arī ēst, taču to viņi paturēja un ratos nekāpa. Viņi gāja kājām".
|
|
|
[26 Mar 2009|12:21am] |
|
jo mazāk laika miegam palicis, jo vairāk riebj, ka rīt agri jāceļas, lai darītu kaut ko tikai apsolījuma dēļ. pat ne vajadzības dēļ. tāpēc es te tupu un neeju gulēt, stiepjot šodienu dzīvdienu garāku, jo rīt tāpat viņa būs pagaisusi. gribu projektus, kustību, vajadzīgu darbu
|
|
|
[25 Mar 2009|11:56pm] |
rīt būs ārstam jāstāsta, kā ta man tas plecs mežģās. nu kā:
# plikai mācoties peldēt kraulā jūrā
# zobenu treniņā
# paslīdot pa slapju grīdu ar verdošu ūdenskannu rokās
# uz dīvāna pagriežoties
# dejojot ar augumā stipri īsāku salsas profiņu, kurš neaprēķināja savus spēkus
# trakojot dnb ballītē
# metot kūleņus pa sērsnsniegainu ezera ledu.
nupat liekas, ka pietiek.
|
|
|
[15 Mar 2009|03:24pm] |
|
dziļi elpoju. rīgā tikai tad, ja a) raudāts, b) deguns spilvenu smaržā, c) deguns visādējādi pievilcīga cilvēka smaržā, d) sakūpināti vaivariņi, e) reizēm aiz neuzmanības. Tagad b) un d), un tēja dziest, šņabja malciņš, elpoju, elpoju, elpoju...
|
|
| zeme acu priekšā |
[14 Mar 2009|05:44pm] |
|
wishlistam pievienojas dzīvošana 1.stāvā & lai pie logiem ir zeme, dobes, pļava. Tā ir pie omas, tā ir te priekuļos un tā ir lauku mājās. Tā ir dikti forši. Vasarā lietus smarža, sliekas, augi, pavasarī pirmie asni
|
|
| piecūkāto istabu karma |
[14 Mar 2009|04:32pm] |
eļļa no šprotu konserviem,
dubļi
|
|
| 6d |
[14 Mar 2009|04:18pm] |
bijām klaiņot un makšķerēt
#
satikām 3 gulbju jaunuļus, un viņi satika mūs
#
koki, gauja, ozols, ielūšana, mazais dzenis, upes dziesma
#
es esmu brīva, yeah
#
priekuļos ir tik superīgas palodzes, turklāt D pusē. guļu uz tādas ar kafiju un cepumiem un sildos. viena vārga muša te steberēja, uztaisīju viņai saldkafijas peļķi, viņa dzēra ilgi, tagad enerģiski cenšas lidot. pie peļķes atnākusi māre.
|
|
| aitudati |
[14 Mar 2009|06:20am] |
|
redzēju lapsu un dzeltenu mēnesi, tūlīt būs saule
|
|
| rīts |
[14 Mar 2009|06:03am] |
|
ei, nu tie paties ir pavasara treļļi! ohj, bzz wii
|
|
|
[12 Mar 2009|10:09pm] |
|
gribas cacoties, bet vislaik sanāk kkur brist, tāpēc jāvelk necacīgi apģērbi un zābaki. gr :)
|
|
| aitudati.lv |
[12 Mar 2009|09:59pm] |
|
redzēju vanagu un zirgu pajūgus
veda mūs grāvītis, divi jelgavu beigušie (viens lecīgs, viens mīlīgs), tante, krieviņi un vēlkkas hvz miegs nāca
|
|
| pamats |
[11 Mar 2009|07:41pm] |
|
svari piebira ar sauju zelta, tāds miers.. viss sakārtojās. paštaisnums arī atmērcējās, nu jau varam runāt par attiecībām kā kaut ko dzīvu un caurvijošu, ne sausi aptverošu. man ir saknes un man ir spēks. paldies
|
|
|
[10 Mar 2009|11:40pm] |
| [ |
mood |
| |
avene, plūškoks, kosa, ceļmallapa, ābele, roze |
] |
kā gan izdegusi uguns mājas pavardā? nebija, kas malku sanes, un nebija, kas siltumu pierauga. Tagad kvēpi vien, nu, ko nu?
|
|
| P |
[10 Mar 2009|11:19pm] |
P vitamīna galvenie ieguves avoti ir citrusu augļu mizas baltums, vīnogas, paprika, priežu miza, ķiploki, sīpoli, zilās un sarkanās ogas, zaļā tēja, griķu ziedi un lapas, Japānas soforas ziedpumpuri.
Bet man pilnmēness nakts pusmiega daydreamings piekusušos plakstiņos rāda agru pavasari pie palsas upes, kur koku aizvējā lauka malā saveidota miga un uguns vieta, un es tur vadu savas dienas
|
|
| (Zeme) |
[10 Mar 2009|10:40pm] |
Lai pagatavotu pāri mokasīnu, vecaimātei vajadzēja veselu nedēļu - un tā viņa ik vakaru strādāja un dungoja, sēdēdama šūpuļkrēslā, kas visu laiku čīkstēja, kaut arī viņas svars bija pavisam niecīgs. Pavardā krakstēdamas liesmoja priežu mizas. Ar atskabargainu nazi viņa bija sagriezusi briežādu, sagatavojusi sloksnes un nu lika tās kopā un sašuva. Kad darbs bija pabeigts, viņa izmērcēja apavus ūdenī, es uzstīvēju tos kājās vēl mitrus un staigāju pa grīdu šurpu turpu, līdz tie izžuva sausi un derēja kā uzlieti - mīksti, piekļāvīgi un viegli kā gaiss.
Tajā rītā es mokasīnus uzvilku pašus pēdējos, kad jau biju uzrāvis visus pārējos apģērba gabalus un aizpogājis jaku. Bija auksti un tumšs, pārāk agrs pat rīta vējam, lai tas sāktu čukstēt un šūpot kokus.
|
|
|
[10 Mar 2009|06:35pm] |
|
ilgojos pēc vilku grāmatas un saulaina, agra vasaras rīta mežā, pēc visa veida neatkarības (netraucējošas atkarības) un vasaras gaisa, un vakara saules putekļainā celiņā, un omas viņas pašas dārzā, un miera & mīlestības, un mazdrusciņ arī pēc roltona ar sv.sīpoliem un sauju zaļumu
|
|