kokuaitas piezīmes [entries|friends|calendar]
kokuaita

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[06 Mar 2009|03:51pm]
rīgā man patīk pīles pie ginka
post comment

kangari [01 Mar 2009|03:32pm]
Izslēpoju Lielajam Kangaru Osam muguru, vakar braucām tur ar mašīnu, un Viņš mani sakārdināja. Tā ka tagad sāpēs atkal šosezonai jaunas muskuļu grupas. Varētu pat rakstīt dngr - tikai to, kādi muskuļi pēc kura vīkenda sāp - un ar latīnisko nosaukumu vārdnīcu pēc gadiem "lasīt" - ō, te es biju bradāt pa sērsnu, te mēs nekustīgi gulējām neērtās pōzās, te tas, te šitas. Egles bij piesnigušas, stāvās nogāzes abpus ceļam vilināja laist lejup perpendikulāri, bet es skrakšķināju pa ceļu uz priekšu, paceļot acis uz codit pazīmēm ceļmalas kokos, uz ainavu, uz retām mašīnām. Es daudz domāju, bet nav iespējams to uzrakstīt. Domāju par ronjismu, par indiānismu, vīrišķību-sievišķību. Ropažu apkaimes suņus sakaitināju un mežā pie aktīva karjera dīvainu vietu uzgāju. Un Jugla tāda padomiski skumja, nodzērusies, ar tehniku sapačkāta, un Suntaži ar dzīvību un 'senām tautasdziesmām, i.kalniņa uc dziesmām saieta namā 1.martā sešpadsmitos'. Ropažu baznīca joprojām drupumūri, jumts, altārvietā baltais palags, eh. Jāuzvār kafij
post comment

patīk man tie ziemeļi [28 Feb 2009|03:51pm]
uz strenčiem? uz kanādu?
2 comments|post comment

[28 Feb 2009|11:49am]
nogāzusi vēl vienu egli zāģa tiesībām, atrādījusi un citiem mācījusi pamatmezglus, reproducējusi drošības virves sistēmu, braucu no sniegkaraļvalsts pa saulainu ziemu uz rīgu, un galvā jau rosās neķītras domas par braukšanu nakšņot ārā vienatnē :D
post comment

[23 Feb 2009|11:08pm]
esmu piekususi. pat mūzikas nupat ir par daudz. ..tagad iesēsties mašīnā, braukt pa nakts apēstiem ceļiem līkloču iekšup sapņu valstībā, klusā istabā švīks sērkociņu krāsns mutē ar koka skaliem, siltums, siltums. Gulēt ilgi, cik vien lien. Tad apstaigāt zemi, paēst pusdienas, pieskaroties katram mirklim, un sēdēt uz lieveņa un domāt. Tā līdz vēlai naktij. Tad piecelties un ieiet istabā.

[22 Feb 2009|07:08pm]
reizēm pietrūkst, ka pajautātu, kā gāja. nez, vai pietrūkst arī manas apjautāšanās? tā ir spēle? bailes? nestandartisms ārtisms? varbūt īsta bezintrese?

kas tā par skaņu? [22 Feb 2009|06:02pm]
Urā! Bija superīgas 2 dienas mežā, un otrā šāgada nakts ārā (ja neskaita nakti aukstā baznīcā). Sestdienas nakts - aukstākā nedēļā, reģions - aukstākais lv. Bet caur smaidiem un dzīvotprieku viss nebija tik traki. Nu, tagad jau 3 cilvēkiem nav bail no ziemas :) Atkal šķērsojām Gauju, atkal bridām skaistos, bagāti piesnigušos priežu un egļu mežus. Pirmoreiz mūžā gulējām mājiņā no sniega klučiem, egļu zariem un koka-virvju konstrukcijas. Irbīc bij labākais snieggriezējs ever. Rēja dzīvnieki, pūces klusēja, lauskis plēsa, šausmīgs troksnis un jautājums "kas tā par skaņu?!" mūs nakts vidū pamodināja :D bet nekas neiebruka, un bij trakoti (nenormāli normāli) romantiski gulēt ntajos guļammaisos sveču gaismā un ik pa brīdim palaupīt siltumiņu kādam no blakusgulētājiem. Mežacūkas nevienu neapēda, tas arī labi. Gurķis no rīta skanēja dzidri, olas bij kļuvušas caurspīdīgas un ūdens grabēja. Bij kādi -12C septiņos no rīta, un esot netālu bijis -18C naktī, tā ziņoja drošs avots. Šāsreizes megaiespaids bija no aizmirsukāsauc kalna, 222km vjl un mazs un stāvs, - tur uz kalna sāniem un pēdām priežu jaunaudze, sniega nežēlota, saules pielieta, katrs 5ais solis ielūst dubultsērsnā, mani 2 ceļabiedri lielām somām brien/rāpo pa priekšu, expedīcijas, prieka, azarta, smaidu un spēka pārņemti...
Nākamreiz ejam pēc 2 ned.
7 comments|post comment

purvmežs [16 Feb 2009|12:37am]
tagad, kad acis krīt ciet, viņās dzīvo tas purvmežs ezerkrastā. nepiemētāts, vienatnīgs, pārredzams un tomēr pilns paslēptuvju. es tur biju pa īsto, apzināti, bet tomēr nebiju. es biju situācijā un nebiju vietā. lai gan runāju ar vietas garu un elpoju viņa smaržu. Šis nav vienīgais gadījums. Tam ir kaut kāda saistība ar cilvēcisko saskarsmju analizēšanas pārtraukšanu. Un ar nevienatni, mežos ejot. ..es nedzirdu tik daudz reālās dabas, bet palieku pati vairāk par dabu. Sugas īpatņi ekocenozē. Incanti.
post comment

diena nr sirreālā [15 Feb 2009|11:18pm]
gulējām baznīcā 2 stāvus zem zvana, elpa kūpēja, bet migā bij silti. pamodāmies no soļiem, no tā, ka kalpotājs kurināja krāsni. Dievadziesmas dzidri dziedāja sieviete, tad sākās dievkalpojums. Palūrēju uz mācītāju, tad atkal horizontalējos guļammaisā, abas ar K klausījāmies dvk, jo tajā bij tāda svētības un miera aura, bet aizmigām tomēr un pamodāmies tikai no putekļsūcēja. Uzkāpām līdz zvanam. Ceļagalā gājām katra uz savu pusi, man vajadzēja rīgu. Nostopēju meiteni ar dīvainiem smiekliem. Mājās tik vien paspēju kā samainīt somas. Tad bija Kūdra un viņas purvi. Pie Akača sagaidījām tumsu un pārvērtāmies par Raganu, NaktskreklPaulu, Meža zvērēnu, Vienaci Spožgaismi un Ledusgājēju. Noskraidījos pa vaivariņpriežmežu, sareibu no ruma, zelējamtabak, vaivariem un VISA NOTIEKOŠĀ. Un tagad tāds gariigais!! Murj :)
post comment

oooo6 [13 Feb 2009|12:55am]
allaž kaut kur man ir pašai savs kambarītis, kurā atgriezties pie sava miera. plaukti grāmatām un kaste drēbju, un drusciņš mīļo lietu, un vienatne.
1 comment|post comment

oooo4 [10 Feb 2009|09:47pm]
pavasaris un vasara ar rītiem dabas ielokā. lai ir spēka lādiņš dienām.
post comment

oooo2 - fotoaparāts [10 Feb 2009|03:14pm]
filmu fotoaparāts, filmas
post comment

oooo1 - kortona [10 Feb 2009|03:06pm]
atgriezties, pabūt, būt kortonā. iet tur uz mājām mazā ieliņā. stundām sēdēt uz aizsargmūra. tikpat kā nerunāt. valkāt košus svārkus, lakatus un klikatuklakatu iešļūcenītes. elpot pēclietus mitro gaisu. kāpt augšup saullēktā un gaidīt dievkalpojumu. atrast bibliotēku un šad tad iet lasīt grāmatas. klusi spēlēt vijoli istabiņā un šad tad dienas sākumam kādā kalnā vai mūru ielokā. varbūt satikt kādu vecu vīru, runāt ar viņu aprautos, dzīvesdziļos teikumos. iet, rāpot pa mežu un klinšainajām pļavām. aizbraukt uz to ezeru.
post comment

[10 Feb 2009|02:52pm]
kokuaita vairs negrib klusēt
post comment

navigation
[ viewing | 240 entries back ]
[ go | later ]