|
Oct. 14th, 2014|12:44 am |
|
Dzīve, dzīve.. Reizēm liekas (vispār bieži), ka es gribētu dzīvot veselīgu dzīvi, rūpēties par savu veselību, draudzēties ar saprātu vai kaut ko tamlīdzīgu un dzīvot tā riktīgi līdz vecumdienām, varbūt pat tā, ka līdz trīs cipariem. Bet tad no otras puses.. liekas, ka es gribu dekadenci. Pīpēt, dzert, rīt našķus, dzīvot tā it kā rītdiena nemaz nepastāvētu, piekopt totālu dekadenci un tā.. nu izvilkt līdz kādiem.. hmm.. 40? klasiskie 27 neder, tas man šķiet par maz Nu tuvu kā Džeks Keruaks, bet tomēr mazāk. Tas šķiet tāds atbilstošs vecums domājot par šo scenāriju. Protams, mana dzimta rāda, ka var dzert un pīpēt un līdz 8X un tikai tad atstiept kājas, bet nezinu kāda tad man tā veselība ir. Kādu Dieviņš ir iedevis.... Tajā pašā laikā, es tiešām gribu vecumdienas. Es gribu just kā ir būt vecam kraķim, ka nevari jēdzīgi pavilkties, jātuntulējas un ir visi attaisnojumi būt dīvainam, un ir visa tā dzīves pieredze, atmiņas. Bet ko gan es te runāju, man taču tikai vēl pirmie divdesmitgades cipari, vēl jau klasiskais veselības pišanas vecums rit pilnā sparā, ne tā? Bet es tiešām allaž esmu norūpējies par savu veselību. |
|