koks - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
koks

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Jan. 20th, 2019|09:41 pm

koks
Larsa fon Trīra "The house that Jack built" par spīti kino tautas un paša Trīra pesimistiskajām ekspektācijām rādās padevies baudāmi un sagādā kino svinēšanu divu ar pus stundu garumā, ekspluatējot kontrversiālas tēmas sākot ar psihopātiju un psihiskām problēmām līdz karatehnikas izgudrojumiem un reliģijai.
Kā jau pēdējajām Trīra filmām raksturīgi, viss notiekošais ir atstāsts un tiek pārrunāts ar kādu šķietami neitrālu personu (šajā gadījumā "personu", pēdiņās) no malas, kurš atbilstoši komentē vai kritizē protagonista sadarīto. Gluži tāpat kā Nimfomānē. Tāpat klasiski Trīram filma ir pilna ar dažādām interesantām un negaidītām alegorijām un ar lielu devu ironijas un cinisma, kas, šajā gadījumā, būtu nojaušams bez teikšanas. Ko es nesagaidīju ir brīdis, kad tad man it kā būtu jāiet ārā no kinozāles, jo esot pārāk vardarbīgi, kā tas šur tur ticis aprakstīts internetā. Interesanti, ko cilvēki tad teiktu par Antikristu, kas, manuprāt, lika justies ievērojami nepatīkamāk un vispār es teiktu, ka ir pakāpienu augstāk vardarbības un ellišķības ziņā. Katrā ziņā, saprotu, ka cilvēki, kam nepatīk šausmu filmas varētu tā reaģēt, bet uz šausmu filmu fona tur nekā tāda nav. Ja nu vienīgi biedējošais reālisms un pragmatisms, kas to caurvij.
Psihopātijas tēmai, būdamai nu jau visai bieži sastopamai lietai mūsdienu kino un TV, manā skatījumā šai filmai tāpat ir izdevies izvērst un komentēt to svaigā un interesantā veidā un būt gana oriģinālai ar to - karikatūriskais lempīgums Džeka pirmajos atgadījumos, kompulsīva uzvedība stresa situācijās un tik ļoti ironizētais narcisisms (Mr. Sophistication, Bruno Ganz balsī). Tas būtu kā ņemt Hannibalu un, šķietami, pietuvināt to reālās dzīves scenārijam.
Patika galveno aktieru izvēle - Mets Dillons (es nemāku latviskot) bija reizē gana lakonisks un reizē arī viņa personība piedeva tēlojumam vajadzīgo noskaņiskumu. Patīkami arī bija redzēt ekspresīvo Umu Tūrmani savā īsajā taču spēcīgajā sniegumā.
Manā skatījumā filmā ir manāms daudz dusmu, tām izpaužoties biezā slānī vardarbības kā arī asā kritikā, kas ietērpta nežēlīgās alegorijās, piemēram, tā pati medību paradumu un ētikas pārnešana uz situāciju, kurā medījums būtu pats cilvēks.
Epilogs jeb filmas beigas man šķita pārāk garas un ne īsti iederīgas klāt pie iepriekšējo filmas sadaļu pragmatiski filozofiskajām apcerēm, bet varu tur saskatīt atmosfērisku vērtību un savā veidā šis iznākums jau tomēr ieliek vēl vienu, pēdējo ķieģeli Džeka personības psiholoģiskajā skaidrojumā, runājot par jebkurā cilvēkā pastāvošo cilvēciskumu - pat rūdītos psihopātos.

The house that Jack built
link Read Comments

Reply:
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: