| Namejiņa Gredzens |
[Jan. 22nd, 2018|11:58 am] |
Biju "Kino Citadele" un lepnajā "SCAPE" zālē, kā kārtējo pašmāju veikumu, noskatījos filmu "Nameja Gredzens". Bija jau, protams, samērā nojaušami, ko sagaidīt - jau no tautā dzirdētā un zinot arī kāda bija tā paša A. Graubas filma "Rīgas Sargi". Vispirms, jāatzīst, ka bija labāk kā es biju gaidījis un nebija pārāk daudz jādomā kāpēc es vispār tur atrodos. Par filmu, manā skatījumā, ir gana daudz par ko cepties, tāpēc pirms iekarst un pacelt balsi, pievērsīšos tam, kas man tur patika.
Neesmu speciālists, bet man šķiet, ka šīs filmas stiprā puse ir vizuālais noformējums. Nevaru spriest cik tas viss tiešām ir atbilstošs laikam un arī nav tā, ka es ievērotu visas tās reizes, kur uz dunča ir pārāk maz asinis vai sejas ir pārāk tīras priekš tikko notikuša kautiņa, bet tīri vizuāli man šķita patīkami izveidots. Bija daudz skaistu ainavu un labi kadri tīri kompozīcijas ziņā, taču, vienīgi, radās iespaids, ka cīņu ainām vietām vai nu nepietika budžeta vai arī tam ir kāds cits iemesls, bet brīžiem tās bija samērā vienveidīgas un likās, ka viss tiek filmēts tikai no kāda ierobežota leņķa un pozīcijas. Ne visur tas bija novērojams gan. Pat ļoti man patika pēdējā cīņa purvā, dūmu aizsegā. Šur tur un īpaši šajā ainā bija arī audiāli patīkami momenti un gribējās pastiprināti ieklausīties skaņu celiņā un skaņu efektos.
Tad tālāk seko lietas, par kurām iedomājoties, gribas dziļi nopūsties… Pirmais, proti, skaidrs, ka Edvīns Endre ir labi daudz redzēts prestižajā “Vikingi” seriālā un vispār man šķiet, ka viņš ir harizmātisks aktieris, kuru ir patīkami redzēt uz ekrāna, bet vai tie ir pietiekami iemesli, lai viņu ieliktu lomā, kura viņam galīgi nepiestāv? Viņš nebija Namejs… Viņš bija Namejiņš. Jā, nenoliedzami, viņš ievērojami varētu vairot interesi par šo filmu, bet faktiski rodas jautājums vai tiešām nevarēja ielikt kādu nobriedušāka paskata vīru, kurš iedveš zināmu respektu ar savu ārieni vien un no kura staro reti sastopama nosvērtība un spēcīgs, stratēģisks intelekts? Tā vismaz es personīgi iztēlojos Nameju.
Tāpat arī dabiski, ka ir prakses, ko ir vērtīgi (jeb arī mēs letiņi bez tā neiztiksim) pamācīties no Holivudas kino industrijas, bet vai tiešām tie ir tie visi bezgaumīgie, it kā lipīgie, izteicieni, kuri filmā bija konkrēti par daudz, manā skatījumā? “Let me get this straight...”, kad to izrunāja ar intonāciju, kad uz brīdi šķiet, ka skaties kādu “meme review” Youtube. Vai tiešām interneta kultūra ir jābāž iekšā filmā ar vēsturisku tēmu? Tāpat “They will tell you to fuck off”. Vai tik es nedzirdēju vēl kaut kur “No shit!”. “Vikingi” vismaz iztika ar, šķiet, vienu vienīgu “Have you got the balls to join us?”, par ko arī ir lasīts gana daudz kritikas. Šis aspekts man tiešām šķiet bezgaumīgi. Šajā gadījumā, protams, arī saprotami, ka ir gana daudz skatītāju, kuriem to vien vajag, kā dzirdēt kādu no šīm frāzēm, lai smadzenēs izdalītos laimes hormoni un tad nu popularitātes ziņā tas ir stratēģiski labs gājiens, tāpat kā iepriekšminētā lieta par galveno aktieri.
Vēl par šo to es varētu turpināt cepties vēl uz dažām minūtem, piemēram, kā filmā vispāresošo naivumu un to, ka angliskajā versijā nebija ne smakas no jebkā latviska, kas šādai filmai varētu ļoti labi piestāvēt, plus vēl tas, ka Daugava nez kāpēc jāizrunā kā “Dagava”. Vispārībā man prieks, ka, mums latviešiem, parādās šādas filmas, kurām vismaz ir attāla saistība ar mūsu vēstures mantojumu un tas arī ir iemesls (vienīgais?), kura dēļ es, personīgi, šo filmu vēlētos noskatīties arī vēlreiz. Ja vien viss šis tautiskums nebūtu kā ar darvas karoti medus mucā pieziests ar visu to nelāgo Holivudisma pusi un filmā būtu kārtīgs Namejs nevis Namejiņš, tad vērtētu filmu par galvas tiesu augstāk, bet citādi jāpaliek kaunā, ka es kā kārtējais cilvēks “kuram nekas nepatīk” nopeļu filmu pie kuras citādi ir kārtīgi strādāts un nopietni sponsori tukšojuši savas kabatas. |
|
|