kaut kāda žēlastība ļauj man elpot
no zāles stiebriem zaļa sula pil
ir tātad dzīvi tie un naktī
man sirdī ieslēgts debess gabals zils
tad beigsies. ausi plēsīs skaļums
un gribēsies to ļoti nepieņemt
vien kliegt uz augšu: kādēļ galu galā
tu tādai tumsai mani lem?
švīkst riepas. tālā ielas malā
zied spuldzei aplis iedzeltens.
/Māris Salējs. Nedaudz vairāk/