skaties, mīļais zēn, pār Daugavu atkal samierinājušies tilti,

un putni met līksmus lokus, skaties, tagad viņa viena apsēžas

uz soliņa, no kura viļņu kustības precīzi piekļaujas skatam,

kur atmiņas vairs neverd, bet mierpilni kūp, kur viņa pati

iemācījusies sasildīt savas rokas. skaties, mīļais zēn, viņa tagad

iemācījusies, kā skatīties uz putniem, kuri, metot arvien tuvākus lokus,

nekad nav satikušies. skaties, mīļais zēn, tā meitene taču ir laimīga

/Anna Foma. Jaunā Vāgnera klusēšana/