A thin grey line between black and white

Nesaprotu, kāpēc visu dienu tik neciešamas galvassāpes. Vai tas būtu jauns melanholijas paveids, kam šodien nebija vietas, kur izpausties? Lai gan patiesībā tas nav nekas jauns, kad apzinies visu nepareizo, visas kļūdas, visas paveiktās muļķības, bet labākais, ko vari darīt, ir ļaušanās šīm skumjām, jo jebkādai citai rīcībai vairs nebūs nozīmes,neko tā nemainīs, varbūt pat visu padarīs tikai vēl sliktāku.

Bet varbūt šis noskaņojums kaut ko pasaka par manām problēmu risināšanas prasmēm un tieksmi aizpeldēt no tām?

Albērs Kamī savu lugu "Kaligula" sarakstīja 25 gadu vecumā. Tikpat daudz tagad ir manai māsai. Nesen es ar māsu un tēti bijām uz šo izrādi "Dailes Teātrī". Mani tā uzrunāja, tēti ne. Viņš teica, ka man esot lēta gaume un es nemācēju viņu pārlieciāt par pretējo, lai gan ļoti centos. Taču man patīk, ka mans tētis saka visu, ko domā un neizliekas. Meli ir vēl sāpīgāki par patiesību.