A thin grey line between black and white - Interpunkcija

;) Labs acu vingrinājums.

Pāris minūtes pēc tam, kad šo ierakstīju, Augustīna tekstā izlasīju vārdus, it kā tie būtu rakstīti tādiem muļķīgajiem jautātājiem kā man. "Es vairs necietīšu to cilvēku jautājumus, kuri sodāmā slimībā slāpst vairāk nekā spēj iedzert. "Ko darīja Dieva, pirms viņš radīja debesis un zemi?" vai arī: "Kā viņam ienāca prātā kaut ko radīt, ja pirms tam viņš nekad neko nebija radījis?" Dod viņiem, Kungs, kārtīgi saprast, ko viņi saka, un ieraudzīt, ka tur, kur nav laika, nevar teikt "nekad"."

Man arī patīk jautājumi. Jo īpaši bērnu. Es tagad nevaru atrast savu ierakstu par grāmatu "Kāpēc es neesmu tu?" Tur apkopoti brīnišķīgi bērnu jautājumi. Un, lai tos nesabojātu, autors reizēm dod galīgi trakas atbildes, kas vēl vairāk var samulsināt.

Nu Augustīnam tas laikam ir retorisks paņēmiens, kā izkļūt no strupceļa un paradīt atšķirību starp laiku un mūžību, jo viņš pats visu laiku jautā.:)

Viens no maniem mīļākajiem jautājumiem: "Vai varavīksne ir tāpēc, lai putni varētu pacelties līdz mākoņiem?"