![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ar katru dienu viss šķiet aizvien gaistošāks, bet vai tāpēc būtu jāatsakās no domas veidot skaistu vidi sev apkārt? Novembrī,gatavojoties Ziemeļvalstu nedēļai, beidzot izlasīju Mazo Hygge grāmatu, par kuru sākotnēji smīkņāju, ka par tik vispārzināmām lietām nelasīšu. Šķiet, ka to pagātnes augstprātīgo daļu sevī vairs nepazīstu.
Bet nu kopš grāmatas izlasīšanas ik pa laikam iedomājos par grāmatplaukta izveidi kāpņutelpā. Tikai, protams, neko nedaru, jo mājās esmu vakaros, kad cilvēki grib atpūsties, turklāt manas komunikācijas un socializācijas spējas dienas beigās ir izsmeltas. Un vispār šaubos, vai kaimiņi to sapratīs un atbalstīs. Jā, esam tikai šeit uz laiku. Kad pamazām rodas māju sajūta, atkal jādodas prom. Visgrūtāk laikam būs darbā pateikt par aiziešanu. No jauna jātrenē drosme.
