Hypocritic critic

Pirmo reizi mūžā apmeklēju radošās rakstīšanas nodarbību. Lai gan pirmajā daļā biju zombijā, kad rakstīju par lidošanu uz astrālā suņa muguras, tomēr prieks par tādu piedzīvojumu. Nodarbības laikā neatklājās nekas depresīvs, bet gan drīzāk kaut kādas ilgas vai iedomāta noskaņa. Iespējams, tas viss raksturo manu eskeipismu un nevēlēšanos iedziļināties sāpīgajā vai neglītajā. Jo vismaz iztēlē var radīt ideālo pasauli, kur noslēpties un justies droši. Un man bija prieks par drosmi iztēloties kaut ko grandiozi skaistu.