Aizmirstība
Sep. 23rd, 2025 | 12:57 am
"Dažkārt es pilnībā nesapratu pieaugušos, it īpaši tēti. No rīta līdz vakaram, sešas dienas pēc kārtas, viņš šķiroja citu izmestās mantas, taču brīvo dienu izmantoja nevis tālab, lai beidzot ieraudzītu sauli, debesis vai kokus, bet gan lai dotos atpakaļ un savāktu lietas, kuras viņš un pārējie pieaugušie uzskatīja par pietiekami derīgām turpmākai lietošanai. Un tā nu viss mūsu dzīvoklī bija kāda cita jau reiz lietots vai nēsāts.
Tomēr es nedrīkstēju izrādīt nepatiku pret šāda laika pavadīšanu, jo tas bija vienīgais veids, kādā tētis to pavadīja kopā ar mani."
"Centos attēlot viņas smaidā savilktās lūpas, kas vaigos vienmēr izveidoja bedrītes, taču rezultāts nebūt neatgādināja mammas seju, kad viņa smaidīja. Lūkojoties svešajā sejā, es apjautu, ka sāku aizmirst tik pazīstamos vaibstus. Sapratu arī to, ka vairs īsti pareizi neatminos, kā skan mammas balss. Man bija tik ļoti bail no tā, ka pienāks diena, kad viņas balsi būšu aizmirsis pavisam. Šī apziņa likās tikpat šausmīga kā mirklis, kad uzzināju, ka viņa ir mirusi. Man radās sajūta: ja šīs abas svarīgās lietas pazudīs no atmiņas pavisam, es ļaušu viņai nomirt otrreiz."
Anete Grīnberga - Spoks un mākoņu pilsēta
Tomēr es nedrīkstēju izrādīt nepatiku pret šāda laika pavadīšanu, jo tas bija vienīgais veids, kādā tētis to pavadīja kopā ar mani."
"Centos attēlot viņas smaidā savilktās lūpas, kas vaigos vienmēr izveidoja bedrītes, taču rezultāts nebūt neatgādināja mammas seju, kad viņa smaidīja. Lūkojoties svešajā sejā, es apjautu, ka sāku aizmirst tik pazīstamos vaibstus. Sapratu arī to, ka vairs īsti pareizi neatminos, kā skan mammas balss. Man bija tik ļoti bail no tā, ka pienāks diena, kad viņas balsi būšu aizmirsis pavisam. Šī apziņa likās tikpat šausmīga kā mirklis, kad uzzināju, ka viņa ir mirusi. Man radās sajūta: ja šīs abas svarīgās lietas pazudīs no atmiņas pavisam, es ļaušu viņai nomirt otrreiz."
Anete Grīnberga - Spoks un mākoņu pilsēta