Hypocritic critic

Sapnī atrados psihoneiroloģiskajā slimnīcā. It kā. Nezinu, kāpēc sapnī biju tik pārliecināta, ka tā ir mentālā dziedinātava un man tāda palīdzība ir vajadzīga.Bet nu labi, tobrīd tāda pārliecība bija un prāts bija trulāks nekā nomodā. Jutos tur kā visdīvainākais cilvēks (apkārt pārējie jautri čaloja vai mierīgi lasīja, šķita, ka lielākā daļa tur jūtas iederīgi). Biju atradusi klusu vietu, kur nolīst un pētīju sārtos plankumus uz rokām. Arī par to izcelsmi sapņa es neprātoja, it kā tas būtu kaut kas tik pašsaprotams kā leoparda plankumi. Vēlāk tomēr izrādījās, ka tā nav nekāda slimnīca, bet vieta, kur cilvēki brīvprātīgi izdzēš visas savas atmiņas.