Hypocritic critic

Starptautiskajā dejas dienā "uzdejojām valsi". Pēc stundas vienā no dzīvākajām pilsētas ielām, kur nav nekādas floras un faunas, man garām noplivinājās raibs tauriņš, parādot mēli muļķīgajām divkāju iedomām par spēju lidot. Savukārt vakardienas lietus dienā manas acis aizmigloja krāsains lietussargs un bērnu spēļu laukumi. Tāpēc zaudēju modrību un manā pasakā bruņinieks vairs nespēja izglābt princesi. Pasaule uz brīdi nogrima pelēkā apātijā.

Taču par spīti visam joprojām nespēju beigt sajūsmināties par mikrorajonu kaķumīļu izdomu, ierīkojot šiem dzīvnieciņiem aizvien foršākas slēptuves un barotavas. Viss pagaidām ir līdzsvarā.