Hypocritic critic

Emīlijai ir tik skaista gara šalle gaiši zilā krāsā. Tādā izskatā viņa atgādina mazo princi (aizdomājos, kādas asociācijas cilvēkiem rastos, ja grāmatu sauktu Mazā princese). Savukārt es dažkārt jūtos kā grāmatas autors, kurš nevērīgi atrunājas: "Esmu aizņemts ar nopietnām lietām." Visa mana uztvere ir kā greizie spoguļi. Ja dzīvo kopā ar iedomu tēliem, reālie cilvēki nekad neeksistēs kā īsti.

Nekad nepabeigto zīmējumu darbnīca. Nebeidzams process.

"Ja mākslinieks realizē savu ideju un darina to redzamā formā, tad šajā procesā ir svarīgi visi soļi. Pati ideja, pat ja tā nav realizēta vizuālā formā, ir tikpat lielā mērā mākslas darbs kā jebkurš pabeigts darinājums. Visas starpstadijas - kricelējumi, skices, zīmējumi, neveiksmīgi darbi, modeļi, studijas, domas, sarunas - ir būtiski. Tie dažkārt ir interesantāki nekā pats galaprodukts, jo parāda mākslinieka domāšanas procesu."

Sols Levits "Paragrāfi par konceptuālo mākslu"