Hypocritic critic

Ilgi gulēju. Vispār šodien tik laiskojos un nekur neeeju. Lai protestētu pret steidzīgajām darbdienām. Vakar jutos kā tāds vraks. Salūzusi. Un dzīve arī bezmērķīga. Vienīgā iespēja AIZCEĻOT. Bet vai tā nebūtu ērta bēgšana no sevis? Bet ja nu tā es izveseļotos, lai spētu mainīt pasauli? Svētdienas ir skaistākas par darbdienām. Neskan European Hit radio, acu priekšā nerādās NARVESENA papīra krūzītes un lielveikalu pārticība. Guļot gultā iztēlojos betona māju rajonu. Un garām šiem klučiem traucas putni. Bet vai kādreiz spēšu aptvert visu? Rīgu, cilvēku dzīves, rītus.