A thin grey line between black and white - September 4th, 2009

Rudens rīti man ir mīļi. Sevišķi agri.. Tāpēc siltā tēja liekas vēl noderīgāka. Tā kā šodien darba nebija, pēc skolas attapos vilcienā Rīga-Jūrmala. Jūtos laimīga. Man liekas, ka ar šo jauno sākkumu atgrieuzusies kaut kāda atbildība par savu dzīvi. Un pat vakarā atgriežoties mājās smaids līdz ausīm. Nāk miegs, bet vēl jāizpilda mājasdarbs matemātikā.

Dialogs ar mammu
Es: Ai, šodien nekrāsošos.
Mamma: Tevi sapratīs?
Es: reti tāpat kāds ir sapratis.

No Meža ielas kājām atnācu uz Ķīpsalu. Pasēdēju pie upes, graužot rozīnes ar riekstiem. Tā iepazinos ar bomžsuņuku vai kā teiktu mamma brīvo suni (bez mājām). Pacienāju arī viņu, lai gan nezinu, vai tā sunim tā labākā barībā. Labi, ka nav sugas, alerģijas toč nebūs. Tagad atkal esmu mašīnā un domāju - laist uz tām dzejasdienām Jūrmalā pie vienaudžiem vai uz darbu pie nopietnām tantēm. Tik vēl jāizdomā kā kavētās stundas atstrādāt.