Hypocritic critic

Inga Žolude ir forša jaunā rakstniece. Saredzu līdzību ar sevi. Vēstījumā un izteiksmes veidā. Sākumā likās pārāk depresīvi, bet tieši tas arī piesaistīja, jo tomēr veidojās stāsts un intriga. Tas neieslīga pelēkā garlaicībā, lai gan spēja paturēt to redzeslokā. Blokmāju izjūta man gan ir cita, bet ja es rakstītu par ziepniekkalnu, tad mans kliedziens arī būtu tāds.

Vēl man ir iepatikusies verdoša ūdens burbuļošana no rītiem, kad vāru ūdeni, mazgāt tomātus un taisīt karstas maizītes. Jo tā ir labāk nekā nejust rītus vispār un dusmoties. Lai gan lasot ziņas, atkal redzu, ko prāta vampīriir pastrādājuši. Un tāpēc vakar tā neizskaidrojami smagā un nomācošā sajūta, ar ko nespēju cīnīties. Izbira, izbira indītes laukā. maģiskais 23. datums. Njā, laikam neesmu pie pilna prāta, ja iedziļinos šādos sīkumos.