Hypocritic critic

šodien autobusa pieturā parunājos ar kaut kādu sīko puiku (13 gadi). baigi gan. stāstīja, ka viņš izbēdzis no bērnunama. es jautāju, kur viņš tagad dzīvojot. draugu mājās, bet ne dzīvoklī, kāpņutelpā. viņiem esot galīgi psihas mātes, nelaižot iekšā un neļaujot palikt pa nakti. vēl viņš lielījās, ka par visu naudu nopircis zaļo. es jautāju - kāds no tā labums? viņš stāstīja, cik fantastiskas lietas notiekot, tad iespējams padomāt,  mākoņos rādoties fantastiskākie tēli. skaidrā laikam nerādās, es noteicu. nerādoties gan. un tas neesot nekas slikts. vēl viņš man gribēja iemācīt  ( šādu dzejoli )