A thin grey line between black and white - August 7th, 2007

vakar ūdens likās melnāks par debesīm.

nah vispār kas tāds jāstāsta, jūs teiksiet. nezinu. gribējās pateikt, jo tas likās mazliet mistiski. gandrīz tāpat, kad paskaties uz augšu un redzi, ka nav vairs mākoņu, bet brauc vilciens. vilciens no mākoņiem, bet izskatās īsts. Tas (vilciens) vispār ir fantastiks izgudrojums. Man mājās agrāk bija spēļu. Sliedes gāja uz apli, bija tikai viena stacija, viens pasažieru un trīs prečinieka vagoni. vienalga kruti. tāpat kā osta. spēļu osta ir tad, kad izklāj lielo karti uz grīdas un gaiši zilajā laukumiņā saliec savus spēļu kuģus. tāpat kā tumsa. un visu šito sīkumu dēļ pasaule reizēm liekas skaista. sajūta ir tik spēcīga, ka aizmirstas pilnīgi visi mēsli.

arī tas, ka dzīvojam uz pulvermucas.

rītā būs laikam jāiet pei friziera. jau labu laiku dzīvojos pie spoguļa un šņikāju matus. tikai nekas labs nav sanācis. un kāpēc zvēriem nemaz negribas būt pieaugušiem? viņus maz uztrauc nākotne?

šdien pat saule smejas par mani. tā liekas, kad uz viņu paskatos. he.

ar spogulīšiem glīšiem acīs spīdinu sunim gaismu un lēkāju pa māju. un dziedu.

And we could dance.

Dance, dance, dance, dance, dance, to the radio.
Dance, dance, dance, dance, dance, to the radio.
Dance, dance, dance, dance, dance, to the radio.
Dance, dance, dance, dance, dance, to the radio.

laikam pavisam drīz man iestāsies balss lūzums. jāiet dušā. auksta ūdens strūklaka no krāna! hell yeah:)

es gribētu, lai kāds mani ved pie prāta.