Hypocritic critic

Šitā bija pirms gada kaut kad maija vidū. Kad mācījos, dzēru jasmīnu tēju un priecājos par zaļajiem kokiem, kas priekšā logam. Un tomēr caur to lapām iespējams saskatīt gaišās vakara debesis. Bet vakara saule tik smejas (jā, smejas nevis raud) un kutina manus vaigus. Tādos brīžos jūtos ļoti mierīga un jauka. Gar acīm  nozibsnī  zaļas pļavas, zirgi un vasaras ūdens, ar ko šļakstināties:)