Hypocritic critic

Vakar Čaka ielā pie sarkanās luksofora gaismas atcerējos šā gada gaišo jūniju. Gadalaiki ir ieprogrammēti mūsos. Šodien skatījos, kā viss atspoguļojas skatlogos. Atspulgi man tagad vairāk patīk nekā realitāte, jo pēc Platona arī tā ir tikai atspulgs. Arī vilcienā ienāk pilsēta. Spoguļojas. Spuldzes. Zilganas. Ziemassvētku sajūtas nez kāpēc. Uz austiņām Baloži, mājupceļā lasu Kamī. Aizmigu un gandrīz liecību pazaudēju. Tāduu apbružātu mājās pārnesu. Pusklase pohaina šorīt no rīta. Vēl tikai pusgads un es µanis vairs nebūs vidusskolā.