About this Journal
Current Month
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
17. Nov 2009 @ 15:42 Aplauziens
Biju pie tantes. Tās gudrās un zinošās tantes, aks man jau divas iepriekšējās Ballares kleitas palīdzēja uzšūt. Aizvedu parādīt savu sadrāklēto izmēģinājuma kleitu, atrādīju tehnisko zīmējumu internetā - ar domu, ka tante palīdzēs man kleitu uz auguma uzsprauts. Ka tik ne tā! Pēc ilgām pārdomām tante paziņoja, ka es visu esmu darījusi nepareizi. Ka no sākuma tik un tā piegrieztne jāuztaisa. Manai vecmāmiņai, piemēram, esot bijusi no paaudzes paaudzē pārmantota naktskrekla piegrieztne (un es to pat nezināju!!!), kura esot vilkta laukā un likta lietā ik reizi, kad vajadzējis šūt naktskreklu.

Tā nu viņa solījās par to nopietni padomāt (par piegrieztni) un satikt mani atkal rīt. Ehhh.... Nu bet tas jau bija gaidāms, es takš neko no piegrieztnēm nesaprotu! Mana parastā metode šūšanai - uzliec jau gatavu apģērba gabalu uz auduma, apspraud līniju, un griez! :D

Vajadzētu palūgt tantei padomāt arī par virskleitas piegrieztni - jau laicīgi.

Un diez, kur ir tā naktskrekla piegrieztne? Būtu tik interesanti....
About this Entry
13. Nov 2009 @ 16:04 Ko?
Sassodīc, ko lai velk uz operu šovakar?
About this Entry
12. Nov 2009 @ 12:02 Stage 1
Tā, pēc pamatīgas sēdēšanas vakar un kārtīgas iepazīšanās ar seriālu Ghost Whisperer esmu sadrāklējusi izmēģinājuma kleitu. Uzvilkt mugurā gan vēl neesmu sadūšojusies :D Bet tad man vajadzīgs ir vēl kāds palīgs, lai varētu "piedzīt" pie auguma un atspraust tā, lai var saprast. Es jau tā biki ar rezervi griezu - tomēr drošāk nekā pēcāk stiķēt!

Tāda nepacietība iekšā! Tā gribas, lai viss virzītos uz priekšu un notiktu!

Un vēl man ir interesanti, kā tieši praktiski sanāk tā saitēšanās no sāniem. Varbūt tomēr taisīt priekšā? Hmmm....

Un - man atrakstīja tā tante! Helēna, kurai aizsūtīju veselu garu vēstuli ar jautājumiem. Viņa man atrakstīja ļoti drīz un ar ļoti labiem paskaidrojumiem. Cik patīkami ir runāties ar cilvēku, kas orientējas lietā :) Un ne tikai arheoloģiskajos atradumos, bet arī to praktiskā izmantošanā. Izskatās, ka viņa kādā rekonstrukcijas grupā ir. Būs jāuzjautā, varbūt sanāk ciešāka un interesanta draudzēšanās. :)
About this Entry
11. Nov 2009 @ 00:20 Izmēģinājuma kleita
Es tā kā būtu personīgi ar sevi novienojusies, ka tomēr taisu to, kurai surkota no divām krāsām. Pat uzrakstīju vienai gudrai dāmai ārzemēs un palūdzu padomu procesa pareizā norisē :D Bet vispār šis lēmums pieņēmās tāpēc, ka es atklāju, ka zilā auduma man nav gluži tik daudz, kā bija licies iepriekš. Un tas ir biki kodīgs, tāpēc kā ādai tuvāko kārtu es to laikam negribētu vis.

Savukārt izejot no tīri praktiskiem apsvērumiem, es tāpat ar sevi sarunāju, ka derētu sākumā piegriezt un sašūt izmēģinājuma kleitu. Lai nesapurgātu vilnas audumu, ja nu kas. Un tā nu ar vieglu roku un mazām šķērītēm izārdīju savu oranžo kleitu ar visām ar šujammašiņu nodarinātajām vīlēm, nedaudz sagriezu, piegriezu vēl pāris detaļas (uz aci salīdzinot ar monitorā redzamo) no toreiz pāri palikušā auduma baķīša un ķēros pie drāklēšanas. Dritvaikociņ! Vienu garo vīli līdz galam - un jau man ir apnicis! Kā es dabūšu gatavas DIVAS kleitas, abām katru vīli no sākuma sadrāklēt, tad pielāgot, tad pārdrāklēt, tad nošūt un tad atšūt?! Tikai nupat apjautu, uz ko esmu parakstījusies....

Ak jā - un neaizmirsīsim arī virsējo kārtu jeb surkotu, ko man teorētiski pienāktos vēl izšūt. Teorētiski.... Un galvasrotu...

Laikam esmu sevi norakstījusi :D :O
About this Entry
8. Nov 2009 @ 23:46 Kleitas peripētijas
Līdzko man šķiet, ka nu beidzot tak būšu noapaļojusies savā izvēlē - še tev! Uzrodas kāda jauna informācija, kas liek visu pārvērtēt.

Vēsture:
Ballare gatavo seno deju programmu. Senās - tās ir dejas, kas dejotas, sākot ar 14. gadsimtu. Un tās ir vissenākās dejas, kas vispār ir pierakstītas. Nu re, un uz koncertu, kas uztaps līdz kaut kādam decembrim, jādabū gatavi 14. gadsimta tērpi.
Un tad tik sākās! Bilžu bildes, ilustrācijas, diskusijas par to, kādas krāsas, kādi audumi, kādi piegriezumi utt. - un tas viss ar satraukti mirdzošām acīm! Meitenēm ir iespēja darināt sev jaunus tērpus! Super!!! :D
Ar Annu tikāmies specpastaigai pa audumu veikaliem un situācijas apzināšanai. Samērā bagātīgs klāsts, jāsaka! Tobrīd vēl nemeklēju tieši konkrētu autumu konkrētai lietai, vēlējos saprast, kas vispār ir pieejams un pasākams. Ar gandarījumu konstatēju, ka mammas dotais pirms daudziem gadiem kā humānā palīdzība no Anglijas saņemtais pelēkzilais vilnas audums ir lieliski atbilstošs, tātad vismaz vienu no audumiem nenāksies pirkt. Un es tobrīd (pirms pāris mēnešiem) tieši biju nodomājusi, ka kādas viduslaicīgas kelitas gadījumā ļoti labi noderēs :)
1. etaps. Pateicoties Guntas iedotajām saitēm uz dažādām mājaslapām, materiāliem un attēliem, uzgāju grāmatiņu par tērpiem. Un zīmējumu ar elegantu jaciņu virs kupliem svārkiem. Gribu, gribu, gribu! Bet tā kā ja taisa, tad taisa pa īstam, tad jāsameklē oriģināls ar krāsām utt. (jo bildīte ir kādas no Moulins ciemata Francijā baznīcas vitrāžas pārzīmējums). Kā jums šķiet, vai es pēc pāris dienu cītīgas vēršanās digitalizētās un virtualizētās vitrāžās oriģinālo attēlu atradu? :D Ardievu, mana skaistā vīzija par zilu kleitu un sarkanu jaciņu, pie kam kleita būtu izšūta, bet jaciņai būtu (mākslīgās) kažokādas maliņas... :(
2. etaps. Vēl dažas dienas, kas pavadītas interneta dzīlēs. Gar acīm ņirb gleznas tādas un ilustrācijas šitādas. Neko parastu tā īsti negribas, kārojas kā interesanta. Un tērpu gribas tādās krāsās, kādas manējos iepriekšējos vēl izmantotas nav. Tātad, kombinācijas vecrozā-krēmīgs-zelts-pērles un zaļš-rozā-sarkans-sudrabs tiek norakstītas kā sevi izsmēlušas. Šādās pārdomās ienāk prātā kombinācija zils-oranžs. Bez zaļa :P Bija taču kaut kur dažas oranžas kotas, vai ne? Vismaz rozā noteikti bija, un šķita, ka kaut kas oranžs gar acīm noņirbēja. Sākam meklēšanu no jauna. Turklāt pamazām izkristalizējas doma par to, ka kotai noteikti vajadzētu redzēties, tātad surkotai jābūt ar sānu izgriezumiem... Bet kā lai atrod vienu mazu attēlu bezgalīgajā virtuālajā siena kaudzē, ja nav ne mazākās nojausmas par to, kāds tam varētu būt nosaukums?
3. etaps. Voila! Ne pat vesela diena nepagāja, kad īstā bilde ir atrasta! Un jā - ir apakšēja kota oranža un virsējā zila... Bet tā ir heraldiskā kleita ar dzimtas ģerboni pa virsu. Nu tā. Neiešu taču izšūt pavisam svešas (turklāt vēl izmirušas - kā to tikai šodien uzzināju) britu dzimtas ģerboni uz savas kleitas. Vai ne? Nē. Nospriežu, ka gan jau izdomāšu, ko tur šūt vai nešūt, galvenais ir krāsas. Vēl uzeju ļoti jauku pamācību ar fotogaleriju par to, kā pielāgot tērpu augumam. Ideāli! Rikšoju uz audumu bāzi ar cerību atrast tur vajadzīgo audumu par saprātīgu cenu. Un atrodu! Gan ne pavisam vienlaidus oranžs, bet ar melnu skujiņu - arī der! Ņemu ciet, galvā aprēķinājusi, cik daudz vajadzētu. Un pie reizes tikpat oranžu liniņu otras kleitas oderes malai. Mājās jau esmu izrakusi dārgumu lādi un ar prieku konstatējusi, ka smalkā, balinātā lina (no kura sen sen šuvu etnogrāfisko kreklu) pietiek tieši vienam kreklam, bet no raupjākā balinātā lina sanāks ideāla odere. Citā veicītī paķeru oranžu īrisdiegu - šņoriņiem vajadzēs. Ar Guntu ir sarunāts, ka viņa palīdzēs piegriezt. Esmu kā spārnos!
4. etaps. Spārni nolaidās. Gunta ar milzu izbrīnu manī lūkojās un jautāja: vai tiešām muguras vīle? Izrādās, viņa nevienā no piegrieztnēm, kas veidotas uz arheoloģisko atradumu pamata, nav redzējusi muguras vīles. Skatījāmies atkal bildes un piegrieztnes, un vēl bildes.... Patiešām - muguras vīle parādās vien 15. gadsimtā līdz ar atsevišķi piegrieztās apakšdaļas ieviešanu. Kamēr ir vienlaidus kleitas, vīles ir vien sānos. Un priekšā, aizdarei. Forši :( Un līdz ar to, ka ķīļi nesākas vis no gurniem, bet jau no padusēm, man nopirktā auduma nepietiek. Tā nu tai vakarā neko negriezām. Un es atgriezos pie virtuālās klēts.
5. etaps. Dziļas jo dziļas pārdomas. Varbūt tomēr darīt otrādāk? Ja reiz sanāk, ka apakškleitai auduma vajag vairāk - varbūt zilo likt apakšā? Un augšā nevis piepirkt tikpat oranžo, bet gan citu krāsu? Tad sanāktu biki interesantāk, turklāt ir attēli ar tādiem tērpiem, kuros puse ir vienā, puse otrā krāsā. Atkal ķeramies pie bildēm. Gribas pieturēties pie tās pašas jaukās 14. gadsimta sākuma psalmu grāmatiņas, kas Linkolnšīrā atrasta. Vismaz tur par galvassegām jau ieviesusies kāda skaidrība arī. Varbūt taisīt to otru heraldisko? Tai bija dalītā virskleita. Un tai bāzē bija tik simpātisks zaļš audumiņš... Ui! Oranžs, zaļš un zils?! Nē, Zuzīt, nebūs riktīgi, vismaz ne šoreiz :D Bet ar kādu citu pat varētu provēt... Oriģinālā gan ir oranža kota un oranži-zaļa surkota, bet tā kā viņiem toreiz kombinācijas zils-zaļš-sarkans, oranžs-sarkans, oranžs-rozā, zils-rozā-zelts utt. nelikās nekas savāds, tad varbūt es varētu piekombinēt vēl kādu smuku krāsu? M? :) Labi būtu izdomāt tā kārtīgi, pirms pirkt un griezt.

Vienīgi.... Visas tās dāmas, kas ārzemēs ir tāda veida tērpus sašuvušas, izskatās resnas! :P
About this Entry
27. Okt 2009 @ 10:41 Aizbraukt...
Tā gribas uzvarēt kādā loterijā un aizbraukt ceļojumā! :):):) *sapņains skats zilēs tālajās*
About this Entry
23. Okt 2009 @ 14:20 Diena
Aiz loga tik skaista diena, ka jāiet apraudzīt :)
About this Entry
22. Okt 2009 @ 07:13 Dīvains rīts
Šorīt piecēlos pulksten sešos. Bez paraastajām rīta mokām. Un tikai tāpēc, lai pagatavotu mammai brokastis. Piedevām bija ieslēgusies kaut kāda gatavojamā domāšana (lai gan to, kā vispār taisa omleti, man bija jāpaskatās pavārgrāmatā). Vēl joprojām neesmu īsti beigusi par sevi brīnīties :P :D
About this Entry
14. Okt 2009 @ 23:10 Zobendeja
Šodien mācījāmies Zobenu deju! Kā man patika!!! Sen nebija nekas tāds rokā paņemts..... Gan pilnīgās butaforijas, tomēr senā mācība kā zobenu turēt, kā virzīt roku, kā bloķēt, kuru bloku izvēlēties - tas viss mirklī atnāca atpakaļ! Un es biju pirmā, kas saprata, kā salikt kopā soļus uz trīsdaļīgās takts ar četrdaļīgajām zobena kustībām. Pilnīgi gribas paši uz pleca uzsist! Bet pēc pāris minūtēm lēkāšanas un parēšanas teju vai sāku aizelsties. Tfu, treniņa nekāda :P
About this Entry
11. Okt 2009 @ 21:35 Frizūras
Dāmām ar milzu frizūrām būtu jāpiešķir īpašs kultūras pasākumu apmeklējuma noteikumu punkts, kas viņām aizliegtu ieņemt priekšējās rindas.
About this Entry
10. Okt 2009 @ 21:51 Miglas hronikas - Bezgala mīļā
Ja kaķis ir spējīgs pamest aizsāktu maltīti tāpēc, lai atskrietu ar mani sasveicināties, kad pārnāku mājās... Un pēc tam mudīgi atgriezties - tas liek sirdij notrīsēt :) Un tas vēl, ņemot vērā, ka tas otrs kaķis sava trauciņa saturu loka iekšā turpat netālu!
About this Entry
8. Okt 2009 @ 08:08 Forgotten realms & Drizzt Do'Urden
Tagad kāds nošņaukāsies par manu acīmredzamo atpalicību, bet tikai pirms kāda nesena laika (pāris mēnešiem) es sastapos interneta dzīlēs ar vārdu DROW, un tikai pirms pāris nedēļām izlasīju kādas jauniznākušas grāmatas aprakstā, ka ar šo atkal fanu pūļi gavilē par visiem pazīstamā tumšā elfa vārdā Drizzt Do'Urden atgriešanos... Un es gudrāka netapu ne par matu. Līdz aizgāju pie Dagnijas un Arta un saņēmu dūšu pajautāt (nojaušot, ka adresāts varētu būt īstais): kas ir drovi? Sekoja garš paskaidrojums, kurā pavīdēja par Drizzta Do'Urdena vārds... Un rezultātā esmu tikusi pie šīs acīmredot slavenās grāmatu sērijas pirmās triloģijas. Un man patīk! Patīk autora uzdrošināšanās radīt patiešām nežēlīgu un nesaudzīgu darbības vidi, uz kuras izcelt un koši iekrāsot savus varoņus. Patīk tas, ka galvenā varoņa raksturs netiek atklāts virspusēji, bet gan pat ar analīzi, patīk tas, ka autors man liek tik ļoti just tam visam līdzi, ka es no sirds pārdzīvoju! :D

Tātad autors savu mērķi ir sasniedzis. Un es pavisam noteikti gribēšu izlasīt arī visas pārējās grāmatas. :D
About this Entry
1. Okt 2009 @ 23:13 Ābolmaizes
Pēdējā laikā par normu sāk kļūt cept ābolmaizes pa nakti. Tā ap vieniem, diviem... Jo citā laikā vienkārši nav laika! Bet uz sestdienu, redz veselas divas pasūtītas, un vienai noteikti jābūt ar cukuru.

Un tad ir mans nakts laiks ar sevi un ābolmaizi. Kad visi guļ, pat kaķi ir saritinājušies uz segas - tad es runājos ar lēnām putojošo raugu, ar čurkstoši kūstošo margarīnu, ar viegli sijājošamies miltiem, ar samīļojami pakļāvīgo mīklu un dzirkstoši svaigajiem āboliem. Līdz kamēr svaigas ābolmaizes smarža ir ietinusi visu dzīvokli saldā plīvurā un, vieglītēm pukstēdama, guļ uz vēl nokaitētās pannas.

Miegam daudz laika neatliek. Bet nav ne vainas. Vismaz āboli tiek likti lietā :):):)
About this Entry
29. Sep 2009 @ 00:54 Mežakaķis
Rāpties, ložņāt, kāpt, lēkt, laisties, lidot, karāties, izmisīgi ķerties pie striķīšiem - bet vienmēr ar pārliecību, ka jāiziet tā trase! Nevar taču padoties pusceļā! Un tad - ka jāiziet taču visas trases!

Un rezultātā Mežakaķis pieveikts! Jē!!! Jau sen cerēts un ilgots, šis pasākums beidzot ir noticis! Un ne lietus to nav sabojājis, ne kas cits. Turklāt ar lielisku iespēju šādi atzīmēt savu dzimšanas dienu. Ļoti, ļoti labas sajūtas :) Un cilvēki arī īstie, visīstākie šādam pasākumam. :)
About this Entry
22. Sep 2009 @ 00:07 Viesu vakars
Negaidīti un pārsteidzoši patīkams vakars izvērtās. Ļoti draudzīgs un sirsnīguma pilns. Un bija tāds prieks satikt sen neredzētās! Un arī par zirdziņiem paklausīties....

Bet lielākais prieks par tām izteikti pozitīvajām emocijām, kas palikušas. Smaidīt gribas. Tad jau viss laikam kārtībā :):):)
About this Entry
18. Sep 2009 @ 23:07 Muļķīgi
Pusi dienas noņemties ar zeķi un tikai tad konstatēt, ka rakstiņš ir neriktīgais - tas nudien ir tik muļķīgi, ka pašai par sevi smiekli nāk! :D
About this Entry
15. Sep 2009 @ 21:48 SW
Draugiem četrgadīgajai meitiņai ir trīs mīļākās filmas: tā par to puisīti, tā par lācīšiem un kā multenīte, kurā ir bēbītis. Runa ir par Star Wars Episode I, Episode VI un Clone Wars multfilmu, kurā Džabbam Hattam ir ļoti līdzīga paskata mazulis, kā viņš pats :D

Re, kā aug jaunā paaudze! :D
About this Entry
15. Sep 2009 @ 14:54 Vīliens
Piektdien Tallinā piedzīvoju nepatīkamu pārsteigumu. EUROLINES noņēmuši reisu 17:00 Tallina->Rīga. Samērā lēts, vienmēr ļoti izpārdots reiss. Tik izpārdots, ka man visu vasaru ir kārtīgi paveicies, ja esmu dabūjusi vietu. Citādi jāgaida pusotra stunda uz autobusu 18:30, kurš ir luksusautobuss. Tajā gan vienmēr vietas atrodas. Un pavisam noteikti tas arī ir iemesls, kāpēc noņemt vienmēr ļoti izpirktu reisu. Jo luksusautobuss, redz ar stikla sieniņu ir sadalīts uz pusēm. Aizmugurē ir biznesa klase (kaut gan tos biznesa klases labumus es īsti manījusi aiz tās sienas netiku). Un tagad tikai puse no biļetēm ir ekonomiskās klases cenās (kas piedevām ir augstākas nekā lētajā autobusā), un pārējie pasažieri ir spiesti pirkt dārgās biļetes. Vai nav sirsnīgi? :) Krīzes laikos katrs meklē, kā labāk nopelnīt, ne?

Uzspļāvu EUROLINES un nopirku biļeti uz HANSABUSS. Jāgaida pusotras stundas vietā pusstundu, aiziet biki ātrāk, autobuss kā kuģis un reāli ar visām biznesa klases fīčām: bezmaksas internets, kontakts mobilā lādētājam vai portatīvajam, meitene pienes plediņu, spilventiņu un kafiju (vai pat dažādus salātus, sviestmaizes un saldumus, ja vēlies), sēdekļi plati un ar ļoti daudz vietas kājām, turklāt maksā tieši tikpat kā EUROLINES. Visu septembri reizi nedēļā tagad kuģošu uz Rīgu šitā.

Bū.
About this Entry
7. Sep 2009 @ 22:57 Sūdzība
Saņēmu pirmo sūdzību par savu darbu. Ceļā uz Tallinu pārāk daudz lasot grāmatas un pārāk maz stāstot. Nu johaidī! No deviņiem rītā līdz četriem vakarā vārīties?! Man jau tā pietiek, ka runāju, izbraucot no Rīgas, teju visu Pērnavu un vēl bikīt, iebraucot Tallinā.

Lai tās tantes iet ieskrieties. Saderam, ka tā ir viena no tām kundzītēm, kam nekad nav labi ar to, kas viņām pienākas, bet kurām visu laiku vajag ko papildus, turklāt tas tiek uztverts kā pats par sevi saprotams!

Sapūkojos... :(
About this Entry
5. Sep 2009 @ 11:32 Uzmetēji :(
Kas tā par lietu? Visi uzmet, neviens negrib iet uz Andre Bočelli koncertu :(
About this Entry