7. Sep 2009 @ 22:57 Sūdzība
Saņēmu pirmo sūdzību par savu darbu. Ceļā uz Tallinu pārāk daudz lasot grāmatas un pārāk maz stāstot. Nu johaidī! No deviņiem rītā līdz četriem vakarā vārīties?! Man jau tā pietiek, ka runāju, izbraucot no Rīgas, teju visu Pērnavu un vēl bikīt, iebraucot Tallinā.

Lai tās tantes iet ieskrieties. Saderam, ka tā ir viena no tām kundzītēm, kam nekad nav labi ar to, kas viņām pienākas, bet kurām visu laiku vajag ko papildus, turklāt tas tiek uztverts kā pats par sevi saprotams!

Sapūkojos... :(
About this Entry
[User Picture Icon]
From:[info]riitarasa
Date: 8. Septembris 2009 - 08:33
(Permanent Link)
Man parasti ir viss atkarīgs no gida. Ir tādi, kuriem gribas palūgt, lai apklust, bet ir tādi, kas visu ceļu tik forši un sirsnīgi stāsta, ka man pat gribas, lai stāsta vairāk neskatoties uz to, ka autobusa tumbas ausī ķērc, nevisai tīkamā skaļumā. :D

Tomēr par, ko tik cilvēki neraksta sūdzības. :D
From:[info]eziic_miglaa
Date: 8. Septembris 2009 - 09:42
(Permanent Link)
Nez.
Man jau liekas, ka tāds ir gida liktenis - no deviņiem līdz četriem vārīties.
Ja redz, ka tantēm gribas. Tas tāpat kā skolotājam - ja redz, ka klasei interesanti, tad gribot negribot ir jāiet un jāmeklē papildus lietas, ko stāstīt, nevis jāiegrūž rīklēs darba burtnīcas un pašam jāķeras pie mājasdarbu labošanas.
Tāds darbs, kā sacīt jāsaka.

A kā var izmērīt, cik "runājamā" ir tas apjoms, kas ekskursantam "pienākas"?
[User Picture Icon]
From:[info]kobrita
Date: 9. Septembris 2009 - 07:34
(Permanent Link)
Apjoms ir tas, kas interesē. Ja cilvēkiem ir jautājumi, tad, protams, novāros teju visu ceļu. Bet ja acis tukšas un nevienas intereses nav, ja pastāstu pa bišķim no visa un skatos, kas aizķer - bet neviena tēma neizraisa interesi, tad nu...
Ļoti atkarīgs no cilvēkiem.

Vistrakāk ir tad, kad uz jautājumu: "vai ir kādi jautājumi?" atbilde ir - "nu, pastāsti kaut ko." "Par kādu tēmu?" "Nu.... Kaut ko." Un tad ķeries pie stāstāmā, mēģinot izdomāt, kas varētu likties interesanti. Pēc 10 minūtēm paskaties atpakaļ - visi guļ.