About this Journal
Current Month
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
11. Nov 2010 @ 07:09 Lietus laikā
Vakar lija. Un man nebija lietussarga. Tāpēc tagad man istabā nu jau izžuvis stāv vēstnieka milzu melnais lietussargs. Un vakar pēc darba man bija vizinājiens mājup ar vēstnieka šoferi (brīžam pa tramvaja sliedēm un tā). Vēstniekam pašam baigais bembis, bet nu TĀDS!
Šodien jāatrāda sava tautastērpa bildes. Uz pieprasījumu.
About this Entry
10. Nov 2010 @ 00:29 Vēstnieks
Es trakoti lepojos! Jaunais Azerbaidžānas vēstnieks Latvijā ir tikai 2 nedēļas, bet jau nopietnu apņēmību ir ķēries klāt latviešu valodai. Šodien viņš akreditējās pie Latvijas Valsts prezidenta. Gandrīz skaidrā latviešu valodā! (Teksts manis tulkots un rakstīts, ja nu kas). Kad skatījos video, teju vai pa ausīm tas lepnums bira ārā par "manu" vēstnieku!

Pagaidām jau nu izskatās, ka šo cilvēku varēšu no sirds un patiesi cienīt. Un tas man ir ārkārtīgi svarīgi - spēt cienīt savu tiešo priekšnieku.

Re - te var to notikumu arī apskatīt.
http://www.youtube.com/user/presidentlv#p/a/u/1/_ykVzqxwseE
About this Entry
11. Okt 2010 @ 01:50 miega doma
Trakoti gribas gulēt. Bet jāpabeidz tulkojums. ehhh....
About this Entry
30. Sep 2010 @ 18:21 Koķe
Nabaga Koķe! Es tak viņu nemitīgi apdalu! :D:D:D Kā pasākums - tā aizmirstu!
Skaidrojums?
Sestdien ar Ballari dejojām LU Lielajā aulā jauno doktoru sertifikātu saņemšanas svinīgajā pasākumā. Es vadīju koncertu. Ārkārtīgi solidi sasveicinājos ar godājamajiem profesoriem, jaunajiem doktoriem, ar viesiem; apsveicu arī no Ballares puses ar šo nozīmīgo notikumu (smaidi). Sniedzu nelielu informāciju par to, ko nu viņi redzēs mūsu īsajā koncertā.... Un paskatos pa labi, un ieraugu pirmajā rindā sēžam Izglītības ministri! Gandrīz paliku uz pauzes. Jo es tak zināju, ka viņa pasākumā piedalās. Vienkārši.... aizmirsu... Nu ko - neko! Turpināju tālāk par 15.un 16.gs. dejām.

Šodien Biedrības namā notika Skolēnu Dziesmu svētkiem veltītā atskaņu konference. Klāt, protams, arī Koķe. Man tak draudzenes vēl piekodināja, lai šoreiz ar ļoti cienīto amatpersonu sasveicinos. Sasveicinājos (lai gan nedomāju, ka viņa mani īpaši pamanīja). Un tad viņa teica runu, un tad tika apbalvoti dižorganizatori, kam katram bija jāpasniedz puķes (jo es biju puķu meitene)... Un piepeši mani parauj aiz piedurknes pasākuma organizatore: "Un ministrei pušķi?" Opā! Un Koķe jau ir nost no skatuves un apsēdusies!

LOL

Kā tai Koķei ar mani neiet! :D Pēcāk to pušķi pasniedza cita svarīga dāma ar īpašu pateicību, tā ka situācija tika atrisināta, bet nu tomēr! :D
About this Entry
27. Sep 2010 @ 00:29 Teātris
Tik sen nebija būts teātrī! Un piepeši mamma paņēma mani līdzi :) Forši!
Un kā es tur ieeju, tā - priekšā jau Ļipa! :D Dikti sapriecājos :)
Un vispār - man patika. Martinsones un Liepiņa duets vien bija ko vērts! Tas viņu savstarpējās attiecības! :D:D:D Un kā vienmēr sasmaidījos, redzot Lauri Dzelzīti tikpat dzīvu un kūsājošas enerģijas pilnu kā tad, kad vēroju viņu spēlējām... mmm... pirms.... gada? Vairāk? Pārāk sen, vārdu sakot.

Šitais gājiens vismaz kaut cik noņēma asumu sāpīgajai nožēlai, ka tā arī netikšu skatīties Angels in America Ņujorkas Signature theatre. Nu.... Būs jāiet biežāk uz teātri tepat :)
About this Entry
24. Sep 2010 @ 10:09 Pērlītes un piedurknes
Vakar piešuvu pērlītes skaistajām zīda piedurknēm, kas pienāksies manai 16.gs. Spānijas imperatores Izabellas kleitai. Jūtos ļoti pavirzījusies uz priekšu. Un izskatās uzreiz tik skaisti un grezni! Tagad vēl "tikai" pievienot klāt dubultos zelta diegus, aproču grezno mežģīni - un varēs šūt piedurknes kopā.
Pagaidām tikai piedurknes....
About this Entry
18. Sep 2010 @ 19:29 Dzīve
Katra diena varētu būt pēdējā, vai zināt? Ne tam ir nozīme, cik dienas mēs nodzīvojam savā dzīvē, bet kādas mēs tās padarām.
About this Entry
25. Aug 2010 @ 12:36 Patīk!
Vakar bija dažādu tērpu detaļu piegriešanas pasākums. Cik forši!!!!! :):):):):) Un noslēdzās ar pirmo 2 sēriju skatīšanos no Legend of the Seeker 1. sezonas. :) Rīt jāturpina :D Pārāk patika :D
About this Entry
23. Aug 2010 @ 13:37 Mieriņš
Vasara toč sāk beigties. Šodien sēžu mājās un rosos tā vietā, lai nēsātos apkārt pa Latviju vai Baltijas valstīm un strādātu ar grupām. Kaut kā dīvaini. Bet forši. Sen gribējās vienu vienu tā mierīgi pasēdēt mājās, pašrubīt māju, parakāties pa audumiem un dziju maisiem un mierīgi saplānot turpmākos rokdarbus. Citādi vasaras trakajā ritumā tam neatliek laika.

Nedēļas beigās 3 dienas vēl jāstrādā, un tālāk nav nekā. Es jau ceru, ka piepeši kaut kas uzradīsies arī septembrī, bet pagaidām to zināt nevar.

Jāaiziet laikam uz veicīti pēc pāris metriņiem balināta lina :)
About this Entry
22. Aug 2010 @ 21:51 Rudens
Uzvilku rudens kurpes. Sabēdājos.
About this Entry
9. Aug 2010 @ 07:49 Galīgi ne
Atgriezties mājās pēc vairāku dienu darba Lietuvā un atrast beigtu putnu - tas nav forši, nemaz :(
About this Entry
4. Aug 2010 @ 21:26 Draugi?
Draugiem.lv man rāda, ka kāds draugs ar mani ir pārtraucis draudzību. It kā jau - kāds tas gan bijis draugs? Kāda man no tā atšķirība? Es taču labi zinu, kas ir mani draugi.

Un tomēr... trakoti rausta ziņkārība: "kāpēc?" Un nez kāpēc uzmācas sajūta, ka es kaut ko esmu izdarījusi ne gluži tā... Sasodīc, kāpēc man vienmēr gribas būt visiem labai? Konkrēti maitā dzīvi, kad tas neizdodas.
About this Entry
3. Aug 2010 @ 14:25 Cik stulbi...
... ir saslimt vasaras laikā... :(
About this Entry
25. Jul 2010 @ 23:20 2 lietas
Man mājās ir zaļš putns un dusmīga mamma.
Guess what has happened! ;)
About this Entry
15. Jul 2010 @ 23:55 Grāmatas!
Bet man! Bet man! Bet man!
Man ir veselas 3 (TRĪS!!!!) jaunas grāmatas par 16.gadsimta tērpiem un to konstruēšanu! Superīgas?
Gribat zināt, kādas? Re!

The Tudor Tailor http://www.tudortailor.com/bookshoptt.shtml
Patterns of Fashion #3 http://www.amazon.co.uk/Patterns-Fashion-1560-1620-v-3/dp/0333382846
Patterns of Fashion #4 http://www.amazon.co.uk/Patterns-Fashion-construction-neckwear-accessories/dp/0333570820/ref=pd_bxgy_b_img_c

Pirmajā ir burvīgas instrukcijas ar bildītēm par to, kā dažādus apģērba gabalus gatavus dabū un kopā sakabina. Abās pārējās ir fantastiski pētījumi par reāli atrastiem tērpu fragmentiem ar oriģinālu fotogrāfijām (žēl vienīgais, ka melnbaltas).

Bet es absolūti kūstu un nevaru vien sagaidīt, kad varēšu ķerties pie sava 16.gs. tērpa pārstrādes saskaņā ar vēstures reālijām :D
About this Entry
4. Jul 2010 @ 16:22 Sēņotājs
Nea, nesanāk. Kur visiem maisiņos ir vismaz pāris saujas sēņu, man 2 gab. Es tās ieraugu vien tad, ja tās kliegdamas skrien man virsū. Un pat vēl trakāk - es varu sēnei pāri pārbrist, kamēr cilvēks aiz manis to uzlasa! Juris mani nostrostēja par to, ka es mazas gailenītes minot, un tieši blakus vietai, kur bija mana pēda, iešķina pāris dzeltenās cepurītes.

Galīgi nekāds sēņotājs no manis - ja nu vienīgi tāpēc, lai mani paķertu līdzi un ieķiķinātu par niecīgo guvumu, pa tam laikam priecājoties par savējo :)
About this Entry
26. Jun 2010 @ 01:52 Jāņi Tūjā
Bija. Darīts. Un patiesībā bija forši :) Bija māsa ar ģimeni un vīra vecākiem, bija mans tētis ar visiem saviem bērniem, bija pat draudzene kaimiņos. Bija ugunskurs jūrmalā un gaiša pamale visu nakti, bija puķu pļava un sasodīti daudz odu, bija šašliki un Jāņu siers, bija kvass un alus, bija vainags un dziesmu lapiņas, bija savējie - un bija arī kaimiņu jaunieši, kas uzprasījās uz līdz-dziedāšanu. Jauki! :)

Biaj labi tur būt.

(un tētis atnāca apsēsties man līdzās un pateikt, ka man esot foršs čalis :D Ar humoriņu. Tā ja :D)
About this Entry
15. Jun 2010 @ 00:37 Ģimene
Šodien man ir pārdomas par ģimeni. Par tās vietu mūsu dzīvē. Par to, ko esam gatavi darīt tās dēļ. Vai nē. Kāda tai ir nozīme katrā atšķirīgajā brīdī. Un kāda šī nozīme kļūst, līdzko izvēle ir starp ģimeni un naudu. Ideālajā gadījumā ģimenei vajadzētu uzvarēt, bez ierunām un variantiem. Bet vai tā vienmēr ir? Un vai mēs to bieži neuztveram kā pašsaprotamu vērtību savā dzīvē, kas taču nepazudīs un sapratīs vai vismaz pieņems?

Un kas ir tās rētas, ko dvēselē un sirdī atstāj vilšanās savā ģimenē vai kādā no tās locekļiem? Vai tās jebkad sadzīst?
About this Entry
13. Jun 2010 @ 07:21 Tallina, 7:21 AM
Garastāvoklis:: sajuuta - drebeliiga
Mūzika: nav. neskan nekas

Tallinaa shoriit ir izcili pretiigs laiks. Taads auksts, dreegns, ar speeciigu veetru (kas manupraat jau tuvojas veetras cienjpilnajam nosaukumam) un attieciigi ar teju horizontaalu siiklietu. Nezinu, varbuut Riigaa ir liidziigi (kaut gan no visas sirds ceru, ka nee).

Peec samociitaas guleeshanas autobusaa veel neesmu attapusies - veesums lodaa pa kauliem (cik labi, ka uzvilku ne tikai jaku, bet arii kapuchjaku), galva dulla un kakls shkjiibs. Ak jaa - un acis arii liip ciet. Seedeeju autoostaa, skatiijos uz sarakstu, kuraa plkst. 7:00 soliija atejam autobusu uz Riigu - un gribeeju kaapt iekshaa. Lielais, eertais Hansabuss... Ar platiem, miikstiem aadas seedekljiem, meiteni, kas pienes spilventinju un sedzinju, un kur var pasuutiit karstas pankuukas ar kafiju - vai kaut ko citu.

Taa vietaa seezhu viesniicas puspagrabaa pie man laipni atveeleeta datora un gaidu baarmeni, kuram paluugt kafiju. Un taa veel 2 stundas, liidz buus pienaacis laiks man sastapt manu argentiinieshu grupu.
Patiesiibaa veelos lielaakoties buut maajaas un saritinaaties zem savas segas. Nu, buut citaas maajaas un ieritinaaties sava viiriesha azotee arii dereetu. Taa vietaa es domaaju par to, ka man shodien ir ekskursija ne tikai pa Peernavu, bet arii pa Turaidu un Siguldu. Ar ceriibu, ka tuuristi sevi miilees vairaak un izveeleesies palikt autobusaa un doties pa taisno uz Riigu un siltaam, sausaam viesniicas istabinjaam. Bet tas ir maz ticami.

Tad nu cereeshu, ka ekskursiju laikaa lietus neliis. Citaadi mana siltaa kapuchjaka izmirks. Un lietussargu taisiit valjaa shaadaa veejaa buutu atklaata taa slepkaviiba.

Sveetdiena ir saakusies.
Labriit.
About this Entry
10. Jun 2010 @ 20:54 Pesimisms
Man arī sāk uzmākties politiskais pesimisms. Ja es visu laiku centos domāt, ka vispār jau ir iespējams atrast mazāko no ļaunumiem, par ko balsot, tad nupatās man iestājas apjukums. Politiskajās aprindās redzu vien krāpšanos, lauztus solījumus un gan slēptu, gan atklātu liekulību.
Un vēl manī iezogas bažas: vai nav jau tā, ka viss ir tiktāl sačakarēts, ka situācija glābjama vairs nav? Ja nu jebko darīt jau ir būtībā par vēlu? Tik nožēlojami būtu zaudēt valsts suverenitāti mūsu pašu "politiķu" neaptveramās aprobežotības dēļ? Tik stulbi!
About this Entry