15. Jun 2010 @ 00:37 Ģimene
Šodien man ir pārdomas par ģimeni. Par tās vietu mūsu dzīvē. Par to, ko esam gatavi darīt tās dēļ. Vai nē. Kāda tai ir nozīme katrā atšķirīgajā brīdī. Un kāda šī nozīme kļūst, līdzko izvēle ir starp ģimeni un naudu. Ideālajā gadījumā ģimenei vajadzētu uzvarēt, bez ierunām un variantiem. Bet vai tā vienmēr ir? Un vai mēs to bieži neuztveram kā pašsaprotamu vērtību savā dzīvē, kas taču nepazudīs un sapratīs vai vismaz pieņems?

Un kas ir tās rētas, ko dvēselē un sirdī atstāj vilšanās savā ģimenē vai kādā no tās locekļiem? Vai tās jebkad sadzīst?
About this Entry
ir doma
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]vilks_vienacis
Date: 15. Jūnijs 2010 - 15:27
(Permanent Link)
Pats no sevis nekas nesadzīst, ir jāpieliek zināmas pūles.
Ir divas iespējas:
Tu vari piedot vai arī distancēties tik tālu, ka konkrēto ģimenes locekli vairs pie ģimenes nepieskaitīt.
Galvenais ir šo kļūdu, lai kāda tā arī nebūtu, atcerēties, un nepieļaut pašai.

Es gribētu, kaut pati būtu spējusi izvēlēties pirmo variantu. Līdz galam jau tas otrais nedziedē - pa laikam atmiņas uzplēš no jauna.
Kas zina - varbūt man nav par vēlu arī pirmajam.
[User Picture Icon]
From:[info]kobrita
Date: 16. Jūnijs 2010 - 00:00
(Permanent Link)
Runā jau, ka tam nekad neesot par vēlu...

Un es tomēr izlēmu par labu ģimenei. Uz šiem Jāņiem. Sajūta vispār it laba :) Tāda... pareiza.