Kobritas stāsti uz cinīša piesaulītē

Pats no sevis nekas nesadzīst, ir jāpieliek zināmas pūles.
Ir divas iespējas:
Tu vari piedot vai arī distancēties tik tālu, ka konkrēto ģimenes locekli vairs pie ģimenes nepieskaitīt.
Galvenais ir šo kļūdu, lai kāda tā arī nebūtu, atcerēties, un nepieļaut pašai.

Es gribētu, kaut pati būtu spējusi izvēlēties pirmo variantu. Līdz galam jau tas otrais nedziedē - pa laikam atmiņas uzplēš no jauna.
Kas zina - varbūt man nav par vēlu arī pirmajam.

(Atbildēt)(Diskusija)

Runā jau, ka tam nekad neesot par vēlu...

Un es tomēr izlēmu par labu ģimenei. Uz šiem Jāņiem. Sajūta vispār it laba :) Tāda... pareiza.

(Atbildēt)(Iepriekšējais)