About this Journal
Current Month
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031
26. Feb 2007 @ 09:38 Dators
Šodien ar putekļu sūcēju tīrīju datoru. Kas to būtu domājis, ka tamā kastē var salīst iekšā tādi putekļu kalni!

Bet ventilatoriņš rūc kā rūcis.... Pilnīgi bail datoru slēgt iekšā - ka nesabojājas kaut kas.
About this Entry
12. Feb 2007 @ 16:51 Smarža
Savādi - ja ļoti, ļoti gribas saldskābmaizi, tad ir iespējams to pat saost...
About this Entry
6. Feb 2007 @ 01:24 Atkal kā mājās
Garastāvoklis:: smaidīga
Mūzika: Man tur debesīs......

Bija tik labi satikt ļoti, bet nu patiešām ļoti sen neredzētus cilvēkus! Un sajūta tāda... lidojoša... kad teju ikviens no šā tik atšķirīgo personību pulciņa ar patiesu prieku steidzas pretī, lai no sirds samīļotu un pateiktu: "Cik labi ir tevi redzēt!" Lai arī es tur nebiju bijusi vairākus mēnešus un sāku jau bažīties, ka būšu izkritusi no aprites un atsvešinājusies... Tā nebija. Tas bija kā atgriezties mīlošā ģimenē, kura ir gatava atplestām rokām sveikt atpakaļ katru pazudušo dēlu vai meitu, kas šādu vai citādu iemeslu dēļ aizklīduši tālāk pasaulē...

Es esmu savējā. Tik nomierinoši silta sajūta.

Un līdz ar to arī iespēja atkal darīt to, ko man tik ļoti patīk darīt...

Man jāatrod veids, kā atrast laiku... Jāatrod. Kaut ko tik vērtīgu nedrīkst zaudēt.

Jāatrod.....
About this Entry
15. Jan 2007 @ 13:43 Evolūcija
Garastāvoklis:: priecīga

Sākumā bija parastās celu prievītes, ap 10-20 cm garas.

Tad jau viena ap metru gara.

Pēc tam sekoja celu josta, 3m gara.

Nākošais izaicinājums bijacelu apaudi arheoloģiskajiem brunčiem.

Līdz šim lielākais pārbaudījums ir bijis celot villainei pieaustos apaudus ar bārkstīm.

Un tagad esmu sākusi celot garos apaudus ar ielasīto rakstu. Un izskatās, ka sanāk!!!!


Nākošā grūtības pakāpe laikam būs etnogrāfiskās villaines galu apauds ar četru krāsu bārkstīm, kurām jāmijas. Un pēc tam - riktīgi greznais Zemgales etnogrāfisko villaiņu garo malu apauds ar sarežģītu ielasīto rakstu un krāsu maiņām.

Bet es patiešām jūtos lepna par sevi ! =D
About this Entry
2. Jan 2007 @ 21:24 Cūkaino sagaidot
Garastāvoklis:: cheerful

"Ko tu darīji Jaunajā Gadā?"
"Biju zirga pakaļa."

Tik savāda sajūta - tumšā naktī vilkties pa peļķainiem ceļiem, bet māju durvis neveras.... Ai, nē, dažās mājās mūs ielaida. Es tikai neko neredzēju, jo biju zem segas. Bet tik un tā tas bija interesanti! Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka tā bija pirmā reize, kad gāju ķekatās.
Bet visforšākā daļa no tā gājiena bija ļoti vējaina pastaiga pa kāpām un gar jūru, vedot pie rokas pusaklu zirgu, kurš maskas dēļ redzēja šo to gar malām, bet pilnīgi neko no ceļa savā priekšā! =D

Skatījos uz vairāku cilvēku smaidiem un domāju, vai tie ir īsti. Gudra netiku. Laiks rādīs.

Bet vispār tik interesanta Jaunā Gada sagaidīšana sen nebija bijusi! Un tik pozitīvas emocijas arī. Un vienkārši gribas smaidīt. Pat tad, ja daži smaidi nebija īsti. Pārējie jau bija patiesi un dzirkstoši. Tāpat kā manējais =)

~~~~~~~~~~~~~

Mjā, bet dīvains gan bija šis gada noslēgums. Sāksim ar to, ka svētku rotājumiem saluzām pūpolus. Ziedošus. Vēlāk tika arī atrasta paparde. Tāpēc šiem Ziemassvētkiem laikam visatbilstošākais un aktuālākais pantiņš ir:

"Salatēvs pār lauku brien,
sniega nav, tik zāle vien.
Plecos tam ir vilkuvāle,
eglīte un jāņuzāle."

Un kā snuķīc tankam - pašā vakarā redzējām izlidojušu lielo raibo tauriņu. Nu, vai nau tā pasaul' kājām gaisā sagriezusēs?
About this Entry
2. Jan 2007 @ 21:17 Balti Ziemassvētki
Garastāvoklis:: happy

Nakts... maziņa baznīciņa kalna galā... tikai maigā sveču gaisma... garaiņi, kas ceļas no elpas... nosaluši pirksti siltā plaukstā... vismīļākais cilvēks tuvu blakus... sniegs, kas krīt biezām pārslām... mirdzoši balts ceļš priekšā... smaržīga, zaļa eglīte... košas dāvanas zem tās... gaiša un priecīga sajūta.

Skaisti
About this Entry
28. Nov 2006 @ 11:46 Palīdzētgriba
Cik mokoša ir sajūta, kad no visas sirds vēlies kādam mīļam cilvēciņam palīdzēt, bet - nespēj... No cita problēmas jau neatrisināsi. Bet vienalga, tik ļoti gribas! Līdz asarām gribas...
About this Entry
23. Nov 2006 @ 12:10 Valdziņš pēc valdziņa
Garastāvoklis:: smaidīga

Cik sen nav adīts! Vakar apmulsusi pat sāku smieties - tā esmu pārpinusies tos striķus pēdējā laikā, ka nemāku vairs adīt - sāku ar adatām pīt. Un tad atklāju, ka vairs neatceros, kā valdziņus uzmet... Bet gana drīz atcerējos. Un tagad man top šallīte. Silta un mīksta! Veikalā tapinās cepurīte, bet mamma darina cimdiņus. Būs smuks komplektiņš!
About this Entry
22. Nov 2006 @ 01:50 Atradu!!!
Garastāvoklis:: ecstatic

Atradu ķepiņu, atradu ķepiņu, atradu ķepiņu!!!
About this Entry
21. Nov 2006 @ 12:17 Atplīsiens
Garastāvoklis:: content
Mūzika: Braveheart - Gift Of A Thistle

Vakar tā dikti forši - pārrodos mājās, tā ap desmitiem - mīļotais sagaida mani pie durvīm un tad lien atpakaļ pagaidu migā, kuru bija sev ierīkojis uz dīvāna. Es ieritinājos blakus - un tā arī aizmigām. Šauri bija! Ik pa brīdim kādu ausi nospieda, kādu kaklu lauza, kāda roka notirpa... Bet ku' laba sajūta! Vienkārši līdzās, viens otra skavās...

Pamodāmies un pārvācāmies uz gultu laikam tikai kādos četros vai kaut kā tā.

Galva tā kā šodien biku sāp...

Bet svecīte visu nakti dega! No bumbiņas par šķīvīti pārvērtusies.
About this Entry
12. Nov 2006 @ 19:28 Ziemassvētku sajūta
Garastāvoklis:: rimti laimīga
Mūzika: Zvaniņš skan

Lai lai lai lai laī
La-la lai lai lai lai lai lai...

Ziemassvētku noskaņojums klāt! Un pirmo reizi pa vairākiem gadiem man uz Ziemassvētkiem negribas dziedāt Jāņu dziesmas, bet gan šim laikam atbilstošās. To varētu savā ziņā definēt kā atvieglojuma sajūtu radošu un harmonisku izjūtu rosinošu faktu.

Gribu sniegu, gribu zirga vilktas kamanas pa apsniegainu ceļu un zvārguļu šķindu pie ilkss! Gribu priedes, kas izskatās pēc eglēm - tik ļoti zem sniega smaguma nolīkušiem zariem. Gribu eglītes smaržu, rotājumu maigo vizuļošanu un Ziemassvētku mūziku - lai kādā stilā un valodā tā arī nebūtu. Gribu smieklus, smaidīgas un gaidās priecīgi satrauktas sejas. Gribu mājās ceptu piparkūku smaržu un karstvīnu piedevām. Gribu līksmi svētsvinīgo sajūtu baznīcā un Lielā Brīnuma apjausmu sirdī. Gribu... dot maniem mīļajiem cilvēciņiem tik daudz prieka, cik tas ir iespējams no manas puses.

Varbūt tāpēc šodien iepirku pirmo dāvanu. Kā ieraudzīju, tā sapratu, ka tā ir īstā. Nez, kā tas gadījās, bet pirmā, kuras dāvana jau gaida sava ceļa sākumu pie jaunās īpašnieces, ir Ginta. Atliek vien cerēt, ka neviens cits neiedomāsies to pašu... Un ja arī iedomāsies? Nekas taču! Man jau šķiet, ka galvenā ir tā sajūta un tās domas, kas dāvanā ieliktas.

"Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat."

Tas bija tas vārds, kas manī palika pēc šodienas dievkalpojuma. Un ap sirdi ir tik gaiši! Jau sen neesmu Ziemassvētkus sākusi gaidīt tik ātri un ar tādu mierīgu prieku.

Ir labi.
About this Entry
8. Nov 2006 @ 14:12 Tomēr izdevās!
Garastāvoklis:: sapriecājusies
Mūzika: Michael Nymann - The Piano Concerto

Hi hi hi!

Dabūju no kursabiedrenes pierakstus un pirms eksāmena cītīgi lasīju cauri. Tik daudz ko jaunu uzzināju! Un labi, ka uzzināju - jau drīz bija jāstāsta.

Rezultāts? 8!

Drumm drum drum *kobrita laimīgi dungo pie sevis*
About this Entry
7. Nov 2006 @ 10:54 Galīgi neforši
Garastāvoklis:: sasodīts!!!

Šausmas...

Šodien maģistra eksāmens, bet es tikai šorīt atklāju, ka man pazudusi viena no divām kladēm ar pierakstiem! Tā, ko es vazāju sev līdzi rakstiskajā eksāmenā. Un tā, ko es laikam esmu kaut kur tai dienā atstājusi... Forši! Es esmu vietā, ko sauc par "deep shit".

Un man ir aizdomas, ka es to eksāmenu nenolikšu. Es taču neko nezinu!

Forši, forši, forši...

Nepavisam nav forši.
About this Entry
1. Nov 2006 @ 14:37 Murrr!!!!
Garastāvoklis:: happy
Mūzika: Sleeping Beauty - Once Upon A Dream

Tas bija fantastiski!!!

Svētdienas rīts... Es tiku aizvesta uz dievkalpojumu, ka parasti, izlaista pie Vecrīgas un mierīgi aizdevos uz baznīcu... Kad mani ved, tas es pagūstu laikā! :P Diez kāpēc? =D

Nu, bet stāsts jau nav par to. Bet gan par brīdi, kad tieši pēc atgriešanās no Vakarēdiena man sānos iebiksta Sanita: "Pie tevis kāds atnācis!" Un stāv durvīs mans vīrs, ar sarkanu rožu klēpi rokās.... Murrrr!!! Viena no rozītem tika Sanitai (jo viņai bijušas tik ļoti sārtas rotiņas, ka pilnīgi prasījusies rozīte!), un tagad man vāzē stāv deviņpadsmit krāšņas, smaržojošas skaistules....

Murrrrrrrrrrr....... =D
About this Entry
27. Okt 2006 @ 20:24 Atklāsme
Garastāvoklis:: blah
Mūzika: pilnīgs klusums

Darba intervijās daudz runāt ir kaitīgi. Vai vismaz - nav ne veselīgi, ne vēlams. Katrā ziņā ne jau vaļsirdīgi atzīties, ka vācu valoda nav diez ko mīļa tikai brīdi pirms paziņojuma,ka viņiem tieši VAJAG, lai būtu... Jā, sajūta ne no tām labākajām.

Nu ko, mācīsimies no savām kļūdām un iesim uz citām darba intervijām!
About this Entry
23. Okt 2006 @ 16:57 Transports
Kāda gan var būt runa par drošu pārvietošanos Rīgas sabiedriskajā transportā, ja jau atkal ir jādzird par satiksmes negadījumiem, ko izraisījis sabiedriskā transporta vaditājs, atrodoties alkohola reibumā?

Un tu, cilvēks, sēdi vai (biežāk) stāvi iesprostots, piemēram, autobusa salonā un nespējot nekādi ietekmēt braukšanas procesus... Un izvēles jau visbiežāk nav - ja tev nav personīgā auto.

Es jau iepriekš esmu domājusi, ka diez vai spētu uzņemties tādu atbildību - par visu manā autobusā atrodošos cilvēku dzīvībām un veselību. Acīmredzot, ir cilvēki, kurus šādas pardomas nenodarbina, ja reiz viņi ir spējīgi ierasties darbā un sēsties pie stūres pēc kārtīga dzerstiņa.
About this Entry
5. Okt 2006 @ 11:18 Auskari
Garastāvoklis:: apmierināta
Mūzika: Clannad - Robin, the Hooded Man

"Es redzu divas spožas, mirdzošas acis līdzās tavējām."

"Tā dikti jokaini uz tevi tagad skatīties."

"Smuki! Man patīk!"

"Nu, tagad arī ar tevi viss būs vienkārši! To jau nekad nav par daudz."

"Dullā! Tev prāts ir?"

"Ī-ī-ī-ī! Tomēr saņēmies!"

Tas bija sāpīgi. Es būtu gribējusi, lai būtu nesāpīgāk. Un tomēr - nekas traks. Divas reizes "klikš!" un tad tāda pulsējoši sāpīga sajūta. Un vēl joprojām pārsteigts skatiens katrā skatlogā un mašīnas stiklā. Īsi jau saredzēt nevar, bet tomēr. Nepierasti. Patiesībā jau nesāp tagad vairs īpaši. Uz nakts beigām jau varēju sākt gulēt uz sāna.

Šorīt paskatījos spogulī. Man patīk! =D
About this Entry
3. Okt 2006 @ 15:37 Ola
Garastāvoklis:: pūcīga

Lūdzu, ja ko metat citiem logā - tikai ne olu! Šausmīgi ož, kad to ķēpu mēģina notīrīt...

Un vēl piedevām ar labu nost nenāk!
About this Entry
3. Okt 2006 @ 12:51 Melnbalts
Garastāvoklis:: anxious
Mūzika: Blackmore's Night - Ivory Tower

Pasaule, kā izrādās, nevar būt tikai melna vai balta. Lai kā man negribētos, lai ir tieši tā. Tajā ir tik daudz dažādu nokrāsu, toņu un pustoņu! Dulls var palikt, tos visus šķirojot un cenšoties saprast, un mēģinot viņus definēt kā melnajam vai baltajam piederošus! Bet, ja es pārstāšu dalīt - tad es kļūšu tikai par vienaldzīgu novērotāju, tikai par pasīvu vērotāju, kurš labākajā gadījumā izpilda tikai to, kas viņam ir uzdots, un neaizdomājas par darāmā jēgu vai nozīmi...
About this Entry
25. Sep 2006 @ 21:39 Pasaules lāpīšana
Garastāvoklis:: ēsti gribas
Mūzika: Biruta Ozoliņa - Sirdsgrieži

Ai, pēdējās dienās piemetusies kaut kāda pasuales lāpīšanas liga. Ik pa brīdim pamanos ievērot, ka kādam nav labi. Un man uzreiz gribas kaut kā to viņa problēmu līdzēt risināt. Man taču ir jāvar palīdzēt! Citādāk nevar būt.

Bet - ja nu es mēģinu palīdzēt nepavisam ne tā, kā vajadzētu? Ja nu es ar visu savu cenšanos nodaru vairāk kaites nekā palīdzu? Jo vienkārši nezinu, ka būtu pareizi rīkoties, kas tieši cilvēkam vajadzīgs.

Un tad, par spīti labākajiem nodomiem, nekāda lāpīšana tur nesanāk. Mja.
About this Entry