| 2. Jan 2007 @ 21:24 Cūkaino sagaidot |
|---|
Garastāvoklis::  cheerful
"Ko tu darīji Jaunajā Gadā?"
"Biju zirga pakaļa."
Tik savāda sajūta - tumšā naktī vilkties pa peļķainiem ceļiem, bet māju durvis neveras.... Ai, nē, dažās mājās mūs ielaida. Es tikai neko neredzēju, jo biju zem segas. Bet tik un tā tas bija interesanti! Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka tā bija pirmā reize, kad gāju ķekatās.
Bet visforšākā daļa no tā gājiena bija ļoti vējaina pastaiga pa kāpām un gar jūru, vedot pie rokas pusaklu zirgu, kurš maskas dēļ redzēja šo to gar malām, bet pilnīgi neko no ceļa savā priekšā! =D
Skatījos uz vairāku cilvēku smaidiem un domāju, vai tie ir īsti. Gudra netiku. Laiks rādīs.
Bet vispār tik interesanta Jaunā Gada sagaidīšana sen nebija bijusi! Un tik pozitīvas emocijas arī. Un vienkārši gribas smaidīt. Pat tad, ja daži smaidi nebija īsti. Pārējie jau bija patiesi un dzirkstoši. Tāpat kā manējais =)
~~~~~~~~~~~~~
Mjā, bet dīvains gan bija šis gada noslēgums. Sāksim ar to, ka svētku rotājumiem saluzām pūpolus. Ziedošus. Vēlāk tika arī atrasta paparde. Tāpēc šiem Ziemassvētkiem laikam visatbilstošākais un aktuālākais pantiņš ir:
"Salatēvs pār lauku brien,
sniega nav, tik zāle vien.
Plecos tam ir vilkuvāle,
eglīte un jāņuzāle."
Un kā snuķīc tankam - pašā vakarā redzējām izlidojušu lielo raibo tauriņu. Nu, vai nau tā pasaul' kājām gaisā sagriezusēs? |
