5. Jan 2006 @ 11:53 Tēvs
Garastāvoklis:: confused
Mūzika: Brian McFadden - Sorry, Love, Daddy

Šodien, nākot uz darbu, sapratu, ka man vēl joprojām ir vajadzīgs tēvs. Acīmredzot, man viņa ir pārāk pietrūcis tai laikā, kad viņš nolēma izveidot jaunu ģimeni. Un man ir izstrādājies sava veida tēva deficīts. Interesanti, vai īslaicīga padzīvošana pie viņa šo problēmu atrisinātu?
About this Entry
ir doma
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]vilks_vienacis
Date: 5. Janvāris 2006 - 12:13
(Permanent Link)
Man gan šķiet, ka ir zaudētas lietas, ko nevar atgūt vēlāk. Tomēr mēģināt vienmēr ir vērts
[User Picture Icon]
From:[info]_sinner_
Date: 5. Janvāris 2006 - 12:19
(Permanent Link)
šaubos vai ar īslaicīgu pabūšanu kopā, kas manīsies...
bet katram, tas ir individuāli

vaks tas fonta izmers, mans neka neredz...

es iztieku bez sava jau vairāk par 10 gadiem, bet nu man ir mazlite citādāka cituācija...

veiksmi ;)
[User Picture Icon]
From:[info]dachux
Date: 5. Janvāris 2006 - 12:57
(Permanent Link)
Galvenais jau ir, kaa tu juuties shajaa sakaraa. Cilveeks no malas nevarees pateikt, vai taa buutu labi, jo katra situaacija ir individuaala.
[User Picture Icon]
From:[info]aivars_liepa
Date: 5. Janvāris 2006 - 17:29
(Permanent Link)
Mani vecāki izšķīrās , kad man bija seši gadi... Kopš tā laika es tēvu redzu reizi divas gadā, kad viņš atbrauc ciemos. Paspiezām roku viens otrram, pārmijam vārdus paŗis... Kādreiz man viņa ļoti pietrūka... Tagad - ne tik ļoti vairs...

Nezinu, vai Tev palīdzēs iespēja padživot pie viņa - varbūt ka palīdzēs. Varbūt ka nepalīdzēs.

Bet nepamēģinot nekad to neuzzināt...
[User Picture Icon]
From:[info]kobrita
Date: 5. Janvāris 2006 - 23:51
(Permanent Link)
Kad mēs ar māsu bijām mazas, tētis ar mums pavadīja ļoti daudz laika un darbojās ar mums tikpat daudz, cik mamma: biželes pina, putru vārīja, uz dārziņu vadāja... Tad viņš izveidoja jaunu ģimeni, un mēs it kā pārstājām viņam eksistēt.
Tagad jau ir labāk, bet tomēr... Pietrūkst...