Man arī ir fetišs uz TV filmām. Man nebija nekādu tur satelītu tāpēc mani apbur TV3 vai LNT filmas (TV3 laikam vairāk) - tīri to ierunātāju dēļ. Lai gan pats žanrs mani nesaista, tomēr tieši šī formāta (LV ierunāts TV) dēļ man laikam vissiltākās jūtas ir pret tiem jocīgajiem mīlasstāstu romāniem, kur ir sieviete un kur ir vīrietis un lidostas un vilšanās un laimīgas beigas.
Mūs ražo pagātnē.
Pēdējā laikā mazliet cenšos attapties prom no tiem bērnības defaultiem.

(Reply to this) (Thread)

man atkal otrādi - es it kā biju "prom" no tiem bērnības defaultiem, taču pēdējo pāris gadu laikā atkal sāku ar tiem saskarties. tie nekur nepazudīs (ja nu vienīgi spēcīgas amnēzijas gadījumā) - bērnības iespaidi par laimi vai diemžēl ir smadzenēs uz palikšanu. tagad, kad ir izdevība, pētu visu to bibliotēku, kas ir dziļumos. konfrontēju tagadnes sevi ar pagātnes datiem. tā nav tāda nostaļģija - "ak, es gribu tur atpakaļ", drīzāk esmu ieinteresēts ceļotājs cauri bērnības pasaulei. var redzēt daudz sakarību savai tagadnes rīcībai ar ļoti sen bijušiem notikumiem un apstākļiem.

(Reply to this) (Parent)