man atkal otrādi - es it kā biju "prom" no tiem bērnības defaultiem, taču pēdējo pāris gadu laikā atkal sāku ar tiem saskarties. tie nekur nepazudīs (ja nu vienīgi spēcīgas amnēzijas gadījumā) - bērnības iespaidi par laimi vai diemžēl ir smadzenēs uz palikšanu. tagad, kad ir izdevība, pētu visu to bibliotēku, kas ir dziļumos. konfrontēju tagadnes sevi ar pagātnes datiem. tā nav tāda nostaļģija - "ak, es gribu tur atpakaļ", drīzāk esmu ieinteresēts ceļotājs cauri bērnības pasaulei. var redzēt daudz sakarību savai tagadnes rīcībai ar ļoti sen bijušiem notikumiem un apstākļiem.

(Reply to this) (Parent)