es gan domāju, ka mēs neko īpašu nevaram darīt. gandrīz viss notiek pats no sevis. ir, protams, kaut kāda ilūzija par brīvo gribu un lemtspējīgu ego, bet tas ir tikai šaurā diapazonā, kuru atvēl smadzeņu fizikālās iespējas, kā arī zemapziņas vēlīgi atstātās informācijas druskas, kuras mēs saucam par apziņu.
jā, es nepieminēju, bet biju domājis arī citus faktorus, ne tikai ķīmiskos - komunikāciju, radiāciju un visu nāciju*, kas atstāj iespaidu uz ķermeni, tātad domāšanu/uztveri.
bet tas viss ir attiecināms uz mūsu pašreizējo esības veidolu, fizisko pasauli. apskaidrībā cigarešu un alkohola nav.
- - - - - -
*tā ir, tjip, parodija par repu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es esmu toutalī pārliecināts, ka apziņa pastāv it visā tikai dažādos līmeņos. Evolūcija nozīmē apziņas vēršanu uz aizvien augstākiem harmoniskākiem līmeņiem, un mēs varam attīstīt kontroli pār jebko. Visuzskatāmāk ar to nodarbojas jogi. Tu vari attīstīt redzi, dzirdi, garšu, smaržu, tausti, intuīciju, emocijas, intelektu, un tā tālāk ar visām telekinēzēm, levitācijām, telepātijām utt., jo tas viss ir tikai vibrācija, kuru apgūstot, saprotot tu dabiski iegūsti kontroli pār to. Tas ir tikai koncentrācijas, apziņas piepūles jautājums. Tiesa - lielākā daļa cilvēku savu apziņu izšķiež uz mazām, nesvarīgām lietiņām kas vai nu rada iekšējo un arējo troksni vai arī attīsta dzīvotnespējīgas spējiņas.
Ja vnk iet "ar plūsmu" un nekam tā īsti nepievēršas, tad apziņa ļoti haotiski mētājas pa nesaistītām lietām, neattīstot jaunus sapratnes līmeņus, bet, ja pasaulei pievēršas visaptveroši konstruktīvi, tad tā kļūst par afigenno izaugsmes un kaifa placi. Tas ir kā ar tām datorspēlēm, kur paliek garlaicīgi, jo neesi sapratis, ka tur jāpilda kkādas misijas, bet tad izrādās, ka var vērst savu haotisko darību uz konkrētu mērķi - un tad tā spēlīte kļūst afigenna aizraujoša.

(Reply to this) (Parent)