Gara acīm redzu kakas un asinis šķīstam pret klaviatūru.
Kā saraustīti eksplodējošs profesors auditorijas priekšā. Lamas ir kaut kas interesants.

(Reply to this) (Thread)

tas norāda, ka manī ir pamatīga spriedze un vardarbīgas tieksmes.
liela ietekme ir vairāku dienu ilgai alkohola lietošanai. nē, drīzāk lietošanas pārtraukšanai :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man kā reize visu dienu pa galvu kuļas teksts par to, ka alkohols ir pretīgākā narkotika, kādu pazīstu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā jau arī ir. pretīgākā legālā.
bet, vienalga, līdz ko esi iekšā ciklā, viss izskatās savādāk. ir nenormāli kruti, kad pēc nākamajā dienā izdzertas skrūves vairs neraustās acs plakstiņš un atlaiž muskuļu stīvumu :D
es pat nezinu, vai ir iespējams lūkoties uz pasauli ar objektīvu skatienu, ja visu laiku uztveri un domāšanu ietekmē ķīmiskas vielas. arī tad, ja neko speciāli nelieto, ķīmisko vielu līmeņi ķermenī visu laiku mainās. nav svarīgi - ārēju apstākļu vai paša rīcības rezultātā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka tie ķīmisko vielu līmeņi kko ietekmē. Tāpat kā radioviļņi, skaņas, krāsas, pārtika, ūdens, domas, sarunas, balss tembrs, cerības, bailes, par paralēlo dimensiju briesmoņiem nemaz nerunājot! Man liekas, ka Tu par daudz koncentrējies uz to ķīmisko fišku, jo tas ir tikai viens no neskaitāmiem aspektiem, kuri mūs ietekmē, un viens pats tas nav spējīgs neko "glābt", ir jāpievēršas pēc iespējas pilnam uztveres spektram, mācoties menedžēt visas esības dimensijas.
Un "tas mani čakarē" arī ir aplami teikts. Tu jau esi tas, kurš čakarējas, tu esi tas sačakarētais, tu esi arī tas, kas čakarē, tāpēc nav jēgas vainot kko ārēju un teikt, ka pie ideāliem apstākļiem tu būtu tāds un šitāds. Paši jau mēs - kā indivīdi/sabiedrība/ekosistēma/galaktika - sevi veidojam. Un par to tipa jāuzņemas tā atbildība jeb neizbēgamība un jādara labākais, lai to vidi priekš sevis un citiem darītu veselīgāku - visos aspektos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es gan domāju, ka mēs neko īpašu nevaram darīt. gandrīz viss notiek pats no sevis. ir, protams, kaut kāda ilūzija par brīvo gribu un lemtspējīgu ego, bet tas ir tikai šaurā diapazonā, kuru atvēl smadzeņu fizikālās iespējas, kā arī zemapziņas vēlīgi atstātās informācijas druskas, kuras mēs saucam par apziņu.
jā, es nepieminēju, bet biju domājis arī citus faktorus, ne tikai ķīmiskos - komunikāciju, radiāciju un visu nāciju*, kas atstāj iespaidu uz ķermeni, tātad domāšanu/uztveri.
bet tas viss ir attiecināms uz mūsu pašreizējo esības veidolu, fizisko pasauli. apskaidrībā cigarešu un alkohola nav.
- - - - - -
*tā ir, tjip, parodija par repu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es esmu toutalī pārliecināts, ka apziņa pastāv it visā tikai dažādos līmeņos. Evolūcija nozīmē apziņas vēršanu uz aizvien augstākiem harmoniskākiem līmeņiem, un mēs varam attīstīt kontroli pār jebko. Visuzskatāmāk ar to nodarbojas jogi. Tu vari attīstīt redzi, dzirdi, garšu, smaržu, tausti, intuīciju, emocijas, intelektu, un tā tālāk ar visām telekinēzēm, levitācijām, telepātijām utt., jo tas viss ir tikai vibrācija, kuru apgūstot, saprotot tu dabiski iegūsti kontroli pār to. Tas ir tikai koncentrācijas, apziņas piepūles jautājums. Tiesa - lielākā daļa cilvēku savu apziņu izšķiež uz mazām, nesvarīgām lietiņām kas vai nu rada iekšējo un arējo troksni vai arī attīsta dzīvotnespējīgas spējiņas.
Ja vnk iet "ar plūsmu" un nekam tā īsti nepievēršas, tad apziņa ļoti haotiski mētājas pa nesaistītām lietām, neattīstot jaunus sapratnes līmeņus, bet, ja pasaulei pievēršas visaptveroši konstruktīvi, tad tā kļūst par afigenno izaugsmes un kaifa placi. Tas ir kā ar tām datorspēlēm, kur paliek garlaicīgi, jo neesi sapratis, ka tur jāpilda kkādas misijas, bet tad izrādās, ka var vērst savu haotisko darību uz konkrētu mērķi - un tad tā spēlīte kļūst afigenna aizraujoša.

(Reply to this) (Parent)