Tā iet, kad neskatoties skrien pāri pie sarkanās.
nē, šis arī vēl būtu kaut kas idejiski cēls un piepildīts, bet nē, man neveicas.
Padodos, neko pazemojošāku iedomāties nevaru un varbūt arī negribu...
pieņemu, ka pazemojoši tas šķiet tikai man, jo ļoti nepiestāv manai, hm, trauksmainajai dabai