Jā, aizrāvusies nojaucos drusku, bet es domāju, ka pēc konteksta var saprast, ka ar vārdu amatpersonas es šoreiz domāju cilvēkus, kuriem ir darbs.
Es arī esmu šad un tad izgājusi no rāmjiem, bet man nekad nav licies, ka mani izgājieni būtu jāuztver kā norma. Es to arī neizprotu kā atriebību, ja tāpēc saskaros ar likumsakarīgām sekām. Tur jau tā lieta - ka apkalpošanas kultūra ir briesmīga, un savu artavu tajā briesmīgumā ieliek arī cilvēki, kuri saskaras ar šādu attieksmi, bet par to nerunā.
No kurienes tāda vienaldzība - lai visi dara, ko grib un kā grib, jo katram reizēm nesanāk savaldīties? |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}