| es laikam vairāk domāju to, ka t.s. radošo cilvēku romantiskajos sakaros otram ļoti bieži piemīt poētiska funkcija, un es nedomāju mūzošanu vai eksistēšanu kā tēlam, drīzāk to, ka otram nemitīgi jābūt attiecībās ne vien ar radošo personu, bet arī ar viņa "radīšanas apstākļiem". Tas viss var būt arī ļoti veselīgi abiem iesaistītajiem, piekrītu. Un manā personiskajā saskarsmes pieredzē sievietēm-māksliniecēm šis piemīt daudz retāk, attiecību lauks no mākslinieciskā tiek vairāk nošķirts (tāpat kā sievietēm mazāk egotripu, vairāk dokumentāla & antropoloģiska skatījuma etc.) |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}