Oct. 16th, 2020 @ 10:41 am (no subject)
Gobzema murgi un murgu atmaskojumi iespiedušies arī manā sociālo tīklu burbulī, viņa piemērs liek kārtējo reizi domāt par to, cik daudzu neirožu pamatā ir neatbilstība starp iekšiņu un āriņu, sevis redzējumu un ārpasaules atbildēm uz mūsu gaidām saņemt to, ko domājam esam pelnījuši. Jūties kā īpašs cilvēks ar īpašu likteni, bet apkārtējie neko no tā neredz, dzīve velds vienmuļa un pelēka, lai kā tu censtos būt atvērts brīnumiem, negaidītiem likteņa pavērsieniem un panākumiem.

Man šī saikne ir ačgārna, man traucē kaut kādas pārspīlētas atzinības formas, jo pati priekš sevis esmu visparastākais cilvēks, kas nedara neko īpašu (varbūt darbaspējas ir labākas kā vairumam, bet tas nav nekāds talants). Un tiklīdz no ārpasaules parādās kaut kādi mājieni par to, ka domāju vai daru ārpus pašsaprotamā, sajūtu diskomfortu, jo manas iekšējās vērtību skalas ziņo par neatbilstību. Un varbūt šī disonanse ir tikpat bīstama kā pirmais, napoleoniskais paveids?
ieliet
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
From:[info]ll_
Date: October 16th, 2020 - 10:33 pm
(ieraksts)
Es, piemēram, nespēju noticēt, ka beidzot esmu labs pavārs un aizvien katru reizi esmu pārsteigta, ka izdevies ir garšīgi :)
Droši vien šajā visā ietilpst arī ķermeņa dismorfijas
(ieliet vēl)
[User Picture Icon]
From:[info]eureka
Date: October 16th, 2020 - 11:28 pm
(ieraksts)
manā dzīvē disonanse starp iekšiņu un ārīņu laikam ir vēl kritiskaka kā minētajos gadījumos. es nespēu to risināt citādāk kā bēgot prom
(ieliet vēl)(Thread)
[User Picture Icon]
From:[info]klusais_okeans
Date: October 17th, 2020 - 11:21 am
(ieraksts)
kā tas Tev izpaužas?
(ieliet vēl)(Parent)